aparājitā
Monier-Williams Sanskrit-English Dictionary (2nd ed.)
☞
p. 51, col. 1.
á-parājitā f. (with
diś) the northeast quarter,
AitBr. &c.
☞
p. 51, col. 1.
Durgā
☞
p. 51, col. 1.
several plants, Clitoria Ternatea, Marsilea Quadrifolia, Sesbania Aegyptiaca
☞
p. 51, col. 1.
a species of the Śarkarī metre (of four lines, each containing fourteen syllables).
Schmidt Nachträge zum Sanskrit-Wörterbuch
☞
p. 46, col. 2.
aparājitā Clitoria ternates, Vās. 246, 2.
Abhidhānaratnamālā of Halāyudha
☞
p. 25.
aparājitā;
kośātakī paṭolī syād girikarṇyaparājitā .. 202 ..
2.1.1.202
Śabdakalpadruma
☞
vol. 1,
p. 64.
aparājitā , strī, durgā . jayantīvṛkṣaḥ . aśana-
parṇī . iti medinī .. svalpaphalā . viṣṇukrāntā .
iti rājanirghaṇṭaḥ .. śephālī . śamībhedaḥ .
śaṅkhinī . hapuṣābhedaḥ . iti vaidyakaṃ .. svanāma-
khyātapuṣpalatāviśeṣaḥ . śuklanīlabhedena sā dvidhā .
tasyāḥ paryyāyaḥ . āsphotā 2 girikarṇī .
3 viṣṇukrāntā 4 . ityamaraḥ .. āsphoṭā 5 .
iti taṭṭīkā .. gavākṣī 6 aśvakhurī 7 śvetā
8 śvetabhaṇḍā 9 gavādanī 10 . iti ratnamālā ..
adrikarṇī 11 kaṭabhī 12 dadhipuṣpikā
13 garddabhī 14 sitapuṣpī 15 śvetaspandā 16
bhadrā 17 suputrī 18 viṣahantrī 19 naga-
paryyāyakarṇī 20 aśvāhvādikhurī 21 . asyā
guṇāḥ . himatvaṃ . tiktvatvaṃ . pittopadravaviṣa-
doṣanāśitvaṃ . cakṣurhitatvaṃ . tridoṣaśamatākā-
ritvañca . iti rājanirghaṇṭaḥ .. śothakāsanāśitvaṃ .
kaṇṭhahitakāritvañca . iti rājavallabhaḥ ..
(“daśamyāṃ ca naraiḥ samyak pūjanīyā'parājitā .
mokṣārthaṃ vijayārthañca pūrvvoktavidhinā naraiḥ .
navamīśeṣayuktāyāṃ daśamyāmaparājitā .
dadāti vijayaṃ devī pūjitā jayavarddhinī” ..
iti skānde .)
Index to the Names in the Mahābhārata
☞
p. 63, col. 2.
Aparājitā (“invincible”)? III, 14451 (
ṣaṣṭhīṃ yāṃ brāhmaṇāḥ prāhur Lakṣmīm āsāṃ sukhapradāṃ | Sinīvālīṃ
Kuhūñ caiva sadvṛttim aparājitāṃ).
The Purāṇa Index
☞
vol. 1,
p. 72.
Aparājitā (I) — an elephant at one of the four cardinal
points to maintain the balance of the worlds.
Bhā. V. 20. 39.
☞
vol. 1,
p. 72.
Aparājitā (II) — (R.) of Śākadvīpa.
Bhā. V. 20. 26.
☞
vol. 1,
p. 72.
Aparājitā (III) — a mindborn mother; following Māyā.
M. 179. 13, 69.
Edgerton Buddhist Hybrid Sanskrit Dictionary
☞
p. 44, col. 1.
Aparājitā, (1) n. of a devakumārikā in the eastern
quarter: LV 388.9 = Mv iii.306.8; (2) n. of a goddess:
Mmk 312.6 (here text by error Āryăparājitā); 318.12;
396.1 f.; Sādh 352.6 et alibi (a different personage?);
(3) n. of one of the four Kumārī, q.v., or Bhaginī (hardly
to be identified with 2): Mmk 537.9; 540.5; 543.19 et alibi.
Aufrecht’s Catalogus Catalogorum
☞
vol. 1,
p. 21, col. 1.
aparājitā paur. Report IV.
Tāntrikābhidhānakośa
☞
vol. 1,
p. 130.