See also apacitiḥ.
1 Loss.
2 Expense.
3 Annihilation.
4 Worship, reverence.
E. apa before, cāya or ci, and ktin aff.
(of sin); e. g. in the Bhāgav. Purāṇa: na cedihaivāpacitiṃ
yathāṃhasaḥ kṛtasya kuryānmanauktipāṇibhiḥ . dhruvaṃ sa vai pretya nara-
kānupaiti; (comm. apacitiṃ = prāyaścittam). 3 Expense. E.
ci with apa, kṛt aff. ktin.
II. 1 Honour, respect; e. g. uttaṅkasya priyaṃ kartumātmanaśca ma-
hatpriyam . bhavatāṃ caiva sarveṣāṃ gacchāmyapacitiṃ pituḥ .; (in the
verse of the Mahābhār. kāryakālaṃ hi manye'haṃ vidhidṛṣṭasya
karmaṇaḥ . tadgacchāpacitiṃ rājanpitustasya mahātmanaḥ, Nīlakaṇṭha
explains apacitim = ānṛṇyam, freedom from obligation,
but Arjunamiśra: pūjām). 2 A proper name: a daughter of
Marīchi (accord. to the Vāyu and Linga Purāṇas). E. cāy
with apa, kṛt aff. ktin, with an irregular change of cāy to ci.
Rām. 2, 74, 26. 2. Expiation.
f. (-tiḥ)
1. Loss.
2. Expense.
3. Annihilation.
4. Worship,
reverence.
E. apa before cāya or ci, and ktin aff.
1) Verlust (kṣaya, hāni) AK. 3, 4, 70. H. an. 4, 97. MED. t. 185.
— 2) Ausgabe (vyaya) H. an. MED.
— 3) Ausschluss (niṣkṛti) dies.
— 4) Abrechnung, Vergeltung und zwar:
a) Ehrenerweisung, Verehrung AK. H. an. ś. 103. MED. dadhâdindrìyamūrjàmapâcitiṃ svàdhām VS. 21, 58. 20, 9. atha yadaiva vimuñcate 'thāsmā udakaṃ harantyathāpacitiṃ kurvanti tarhi hi sa āgato bhavati ŚAT. BR. 3, 4, 1, 5. etasyā eva devatāyā apacityai 14, 4, 3, 32. (= BṚH. ĀR. UP. 1, 5, 14.) etasyaivākṣarasyāpacityai CHĀND. UP. 1, 1, 9. AIT. BR. 8, 26. apacitikāmasyāpacitī (du.) KĀTY. ŚR. 22, 10, 28. ahaṃ tvapacitiṃ bhrātuḥ pituśca sakalāmimām . vardhanaṃ yaśasaścāpi kariṣyāmi R. 2, 74, 26.
— b) Bestrafung: avîndethā̀mapâcitìṃ vadhâtraiḥ ṚV. 4, 28, 4. Dieselbe Bedeutung hat das Wort wohl auch Verz. d. B. H. 72 (V, 3. 4.).
— 5) N. pr. eine Tochter Marīci's VP. 82, N. 2.
3) lies Sühne (st. Ausschluss): na cedihaivāpacitiṃ yathāṃhasaḥ kṛtasya kuryānmanauktipāṇibhiḥ BHĀG. P. bei GOLD.
— 4)
a) Vergeltung (im Guten) TS. 5, 1, 3, 3. 2, 2, 3. TBR. 3, 8, 7, 2. icchannapacitiṃ kartuṃ bhṛgūṇām so v. a. die Bhṛgu zu rächen wünschend MBH. 1, 6830. 846. tadgacchāpacitiṃ rājanpitustasya mahātmanaḥ (apacitim = pratikriyām NĪLAK.) 841. na gatā yā prahastena - kharasyāpacitiḥ (so die ed. Bomb.) saṃkhye tāṃ gaccha tvam 3, 16443. HARIV. 7968. teneśasya vidhīyatāmapacitiḥ vergilt es (oder ehre) Śiva auf diese Weise Spr. 2894. apaciti = pūjā AK. 2, 7, 34 (lies namasyāpacitiḥ) .
— b) Vergeltung (im Bösen), das Sichrächen an (gen.) HARIV. 7969. — duḥkhasyāpacitim Spr. 4362 fehlerhaft für duḥkhasyopacitim; vgl. Th. III, S. 400.
-im {324,4}.
— 1) Vergeltung (im Guten und im Bösen) 46,6,15. apacitikāma Adj. TĀṆḌYA-BR. 19,8,1. KĀTY. ŚR. 22,10,28.
— 2) Sühne.
— 3) *Verlust.
— 4) *Ausgabe.
— 5) ein best. Kratu TĀṆḌYA-BR. 19,8,1. KĀTY. ŚR. 22,10,28. ĀŚV. ŚR. 9,8,21 (Comm. m.) VAITĀN. 40.
— 6) N.pr. einer Tochter Marīki's.
— ° = saṃkoca und pūjā [pw *Verlust], Śrīk, XVI, 7.