anṛṇī
Schmidt Nachträge zum Sanskrit-Wörterbuch
☞
p. 40, col. 2.
anṛṇī Adv. mit bhū sich von einer Schuld befreien, Pañcad.
Śabdakalpadruma
☞
vol. 1,
p. 52.
anṛṇī , [n] tri, (ṛṇaṃ vidyate'sya, ṛṇa + ini
ṛṇī, nañsamāsaḥ .) aṛṇī . adhārī . yathā, —
“ekamapyakṣaraṃ yastu guruḥ śiṣye nivedayet .
pṛthivyāṃ nāsti taddravyaṃ yaddattvā so'nṛṇī bhavet” ..
ityāhnikatattvaṃ .. ṛṇābhāvaviśiṣṭaḥ . yathā
yakṣa uvāca .
“ko modate kimāścaryyaṃkaḥ panthāḥ kā ca vārttikā .
vada me caturaḥ praśnān mṛtā jīvantu bāndhavāḥ” ..
yudhiṣṭhira uvāca .
“pañcame'hani ṣaṣṭhe vā śākaṃ pacati sve gṛhe .
anṛṇī cāpravāsī ca sa vāricara modate ..
ahanyahani bhūtāni gacchantīha yamālaya .
śeṣāḥ sthiratvamicchanti kimāścaryyamataḥpara ..
tarko'pratiṣṭhaḥ śratayo vibhinnā
naiko muniryasya mataṃ pramāṇa .
dharmmasya tattvaṃ nihitaṃ guhāyāṃ
mahājano yena gataḥ sa panthāḥ ..
asmin mahāmohamaye kaṭāhe
sūryyāgninā rātridivendhanena .
māsarttudarvvīparighaṭṭanena
bhūtāni kālaḥ pacatīti vārttā” ..
iti mudrāṅkitamahābhārate vanaprarvvaṇi 312 a-
dhyāyaḥ .. api ca .
“devānāmanṛṇī janturyajñairbhavati mānavaḥ” .
ityādi śuddhatattvaṃ .