Blog
Sanskrit
About
abhakṣya
See also
abbhakṣya .
Sanskrit-English
Sanskrit-French
Sanskrit-German
Sanskrit-Sanskrit
Wilson Sanskrit-English Dictionary
☞
p. 52 .
abhakṣya mfn. (
kṣyaḥ-kṣyā-kṣyaṃ ) Not to be eaten.
E. a neg. bhakṣya to be eaten.
Yates Sanskrit-English Dictionary
☞
p. 913, col. 1 .
a-bhakṣya (kṣyaḥ-kṣyā-kṣyaṃ) a. Unfit to be eaten.
Goldstücker Sanskrit-English Dictionary
☞
p. 232, col. 2 .
abhakṣya Tatpur. m. f. n. (
-kṣyaḥ-kṣyā-kṣyam )
1 Unfit to be eaten;
e. g. in Yājnav.: abhakṣyeṇa dvijaṃ dūṣyandaṇḍya uttamasāhasam
(Mitākṣ.: mūtrapurīṣādinā bhakṣānarheṇānnapānādimiśraṇena dra-
vyarūpeṇa vā brāhmaṇaṃ dūṣayitvā &c.); or see the instance s. v.
apeya . 2 What ought not to be eaten, prohibited for eat-
ing; e. g. Patanjali in the introd. to Pāṇ.: loke tāvat .
abhakṣyo grāmyakukkuṭaḥ . abhakṣyo grāmyasūkara ityucyate . bhakṣyaṃ ca
nāma kṣutpratighātārthamupādīyate śakyaṃ cānena śvamāṃsādibhirapi
kṣutpratihantum . tatra niyamaḥ kriyate . idaṃ bhakṣyamidamabhakṣyamiti .
--Manu treats of prohibited articles of food esp. in the
fifth book, Yājnavalkya in the first (v. 160 ff.); a list of such
eatables may be found too in the Sāntiparvan v. 1313 seqq.
(comp. also Mitramiśra' s Dharmaś. Ms. E. I. H. 930. I. fol.
192b. seqq.); on the penances inflicted for eating such food
see Manu 11. 152 ff., Yājnav. 3. 282, Viṣṇu-Dharmaś. fol. 17 a.,
Mit. prā° fol. 91 b. ff., Raghunand. I. p. 317 ff. &c. &c. E. a
neg. and bhakṣya .
Monier-Williams Sanskrit-English Dictionary (1st ed.)
☞
p. 60, col. 2 .
A-bhakṣya, as, ā, am, not to be eaten.
—A-
bhakṣya-bhakṣaṇa, am, n. eating of prohibited
food.
—Abhakṣya-bhakṣin, īm, iṇī, i, eating for-
bidden food.
Lanman’s Sanskrit Reader Vocabulary
☞
p. 119, col. 1 .
a-bhakṣya, a. not to be eaten;
as n. that which ought not to be eaten.
Apte Practical Sanskrit-English Dictionary
☞
p. 125, col. 3 .
abhakṣya a.
1 Not to be eaten.
2 Prohibited from eating.
— kṣyaṃ A prohibited article of food.
Cappeller Sanskrit-English Dictionary
☞
p. 32 .
abhakṣya a. not to be eaten.
Macdonell Sanskrit-English Dictionary
☞
p. 22, col. 3 .
abhakṣya a-bhakṣya, fp. not to be eaten.
Monier-Williams Sanskrit-English Dictionary (2nd ed.)
☞
p. 60, col. 3 .
a-bhakṣya mfn. not to be eaten by (
instr. or
gen. Mn. )
Śabdasāgara Sanskrit-English Dictionary
☞
p. 43, col. 2 .
abhakṣya mfn. (-kṣyaḥ-kṣyā-kṣyaṃ ) Not to be eaten.
E. a neg. bhakṣya to be eaten.
Apte Enlarged Practical Sanskrit-English Dictionary
☞
vol. 1,
p. 167 .
abhakṣya a. 1 Not to be eaten. -2 Prohibited from eating. -kṣyam A prohibited article of food.
Stchoupak Dictionnaire Sanscrit-Français
☞
p. 59, col. 2 .
a-bhakṣya- a. v. qu'on ne doit pas manger .
Böhtlingk and Roth Grosses Petersburger Wörterbuch
☞
vol. 1,
p. 327 .
abhakṣya (3.
a + bhakṣya ) adj.
was nicht gegessen werden darf M. 1, 113. 11, 152. 12, 59.
R. 4, 16, 33. mit dem instr. des subj.:
abhakṣyaṃ caiva me māṃsaṃ tvādṛśairbrahmacāribhiḥ R. 4, 16, 31. mit dem gen.:
abhakṣyāṇi dvijātīnām M. 5, 5. 26.
Böhtlingk Sanskrit-Wörterbuch in kürzerer Fassung
☞
vol. 1,
p. 84, col. 2 .
abhakṣya Adj.
nicht zu essen , — geniessen ĀPAST. 1,17,38.
Vācaspatyam
☞
p. 274, col. 1 .
abhakṣya tri0 bhakṣitumayogyaṃ smṛtiniṣiddhitvāt . 1 smṛti- niṣiddhabhakṣaṇe laśunādau abhakṣyatvañca vastusvabhāvakṛtaṃ, kāla- kṛtaṃ, deśādinimittakṛtaṃ, dravyāntarayogakṛtaṃ, svāmiviśeṣakṛtaṃ, caṇḍālādrisparśadarśanādidoṣakṛtam, pātraviśeṣapākādi- kṛtam, adhikāriviśeṣakṛtañceti tattadupādhikṛtam, tatra keṣā- ñcit nañādinā keṣāñcicca tattadbhakṣaṇe prāyaścittopadeśenā bhakṣyatvaṃ smṛtyādābuktam . abhakṣyāṇi ca śrutyādau darśitāni “na kalañjaṃ bhakṣayenna laśunaṃ na palāṇḍumiti śrutiḥ “laśunaṃ gṛñjanaṃ caiva palāṇḍuṃ kavakāni ca abhakṣyāṇi dvijātīnāmamedhyaprabhavāni ca ” manuḥ . . kavakāni chatrākāḥ amedhyaprabhavāni viṣṭhādijātāni . palāṇḍusadṛśaṃ yata tu gandhavarṇarasādibhiḥ . abhojyaṃ tad- bhavet sarvamiti “laśunādiṣu ye tulyā gandhavarṇarasādibhiḥ . abhakṣyāste dvijātīnām ” iti ca deva0 . “laśunapalāṇḍu- gṛñjanakarañjakipākakumbhībhakṣaṇe dvādaśarātraṃ payaḥ pibet ” śaṅkhaḥ “lohitān vṛkṣaniryāsān vraścanaprabhavāṃstathā . śeluṃ gavyañca peyūṣaṃ prayatnena vivarjjayet ” manuḥ śeluṃ bahuvāraphalaṃ gosambandhi peyūṣaṃ navaprasūtāyāḥ goḥ agnisaṃyogāt kaṭhinībhūtaṃ kṣīram . “vṛthākṛṣarasaṃyāvaṃ pāyasāpūpameva ca anupākṛtamāṃsāni devānnāpi havīṃvi ca ” manuḥ . vṛthā devatādyanuddeśena ātmārthaṃ yat pacyate tat . “tilata- ṇḍulasaṃpakvaḥ kṛśaraḥ so'bhidhīyate ” iti chā0 pa0 uktaḥ kṛśaraḥ, saṃyāvaḥ ghṛtakṣīraguḍagodhūmacūrṇṇamayaḥ piṣṭa- kabhedaḥ . anupākṛtāni mantrairasaṃskṛtapaśumāṃsāni . devā- nnāni devārthaṃ kalpitāni prāk homāt nādyāni . “vṛthāmāṃsañca nāśnīyāt pitṛdevādivarjitam ” smṛtiḥ “na tadaśnīyādyaddevapitṛmanuṣyārthanna kuryyāt ” śaṅkhali0 . “vṛthā sāṃsaṃ na bhoktavyaṃ bhoktavyaṃ śrāddhakarmaṇi anyathā bhakṣa- yan vipraḥ prājāpatyaṃ samācaret ” chāga0 . asyāpa- vādaḥ “bhakṣayannapi māṃsāni śeṣabhījī na duṣyati auṣadhārtha- maśaktau vā niyogāt yajñakāraṇāt ” devalaḥ, “rogī niyukto- vidhinā hutaṃ vipramataṃ tathā . māṃsamadyāccaturddhaiṣā parisaṃkhyā prakīrttitā ” vṛha0 . manurapi “krītvā svayaṃ vāpyutpādya paro- pakṛtameva vā arcayitvā pitṝn devān khādanmāṃsaṃ na duṣyati ” anyatra doṣamāha sa eva “ato'nyathā tu yo'śnīyāt vidhiṃ hitvā piśācavat . yāvanti paśuromāṇi tāvat prāpnoti sānvayam . prokṣitaṃ bhakṣayenmāṃsaṃ brāhmaṇānāñca kāmyayā yathāvighi niyuktantu prāṇānāmeva cātyaye iti ca manuḥ . brahmaṇakāmyayā tu sakṛdeva bhakṣyam “makṣayet prokṣitaṃ māṃsaṃ sakṛd brāhmaṇakāmyayā daive niyuktaṃ śrāddhe vā niyame tu vivargayediti ” yamokteḥ niyamaḥ māṃsabhojananivṛtti- saṃkalpaḥ sa ca vratabhedaḥ . “māṃsaṃ nāśnīyāt tadvratam saṃvatsaraṃ veti ” chā0 upa0 ityādikaḥ . ataeva vihita māṃsavivarjane eva manunā phalādhikyaṃ darśitam “yo bandhana badhakleśān prāṇināṃ na cikīrṣati sa sarvasya hitaprepsuḥ sukhamatyantamaśnute . yaddhyāyati yatkurute dhṛtiṃ vā yāti yatra ca . tadavāpnotyayatnena yo hinasti na kiñcana ” iti varṣe varṣe'ścamedhena yo yajeta śataṃ samāḥ . māṃsāni0 ca na khādedyastayoḥ puṇyaphalaṃ samam .. phalamūlāśanai rmecyairmmunyannānāñca bhojanaiḥ na tat phalamavāpnoti yanmāṃsa parivarjanāt ” . ataeva manunā na māṃsabhakṣaṇe doṣo na madye na ca maithune pravṛttireṣā bhūtānāṃ nivṛttistu mahāphalā ” ityaniṣiddhamāṃsavarjjanasya mahāphalatoktā . māṃsabhakṣaṇe na doṣaityādikaṃ tu daivādikarmmādau anujñātamāṃsādi- doṣābhāvaparam na tu ninditamāṃsabhojane'pi doṣābhāva- paraṃ tasya svenaiva duṣṭatvābhidhānāt tathā ca svokta- vihitamāṃsabhakṣaṇe “sautrāmaṇyāṃ surāṃ pibediti ” śrutyukte madyapāne, “na kāñcana pariharettadavratamityādi ” śrutyukte bhaithune ca na doṣaḥ . teṣāmeva tyāge mahāphalatvam . ata eva “kuryyāt ghṛtapaśuṃ saṅge kuryyāt piṣṭapaśuṃ tathe ” tyanena sati saṅge (yajñādiphalakāmanāyām) piṣṭapaśunaiva taṃ sampā- dayediti tenaivoktam adhikaṃ piṣṭapaśuśabde vakṣyate . rogiṇā bhakṣaṇe'pi viśeṣaḥ “brāhmaṇānujñayā bhakṣyamuktaṃ māṃsañca rogibhiḥ . mātāpitṛbhyāṃ saṃbhuktaṃ śeṣaṃ vā brahmacāriṇaḥ punaḥ praśāntarogeṇa karttavyamadhikaṃ bratam ” brahmapu0 . “agamyāgamane caiva madyagomāṃsabhakṣaṇe śuddhyai cāndrāyaṇaṃ kuryyāt parāśa0 “gāmaśvaṃ kuñjaroṣṭrau ca sarvān pañcanakhāṃ- stathā . kravyādaṃ kukkuṭaṃ grāmyam bhuktvā saṃvatsaraṃ vratam ” śaṅkhaḥ . pañcanakhāśca śaśādibhinnāḥ . “śaśakaḥ śalvakī godhā khaḍgī kūrmaśca pañcamaḥ . bhakṣyān pañcanakheṣvāhuriti manūkteḥ . “viḍvarāhagrāmakukkuṭanaragomāṃsabhakṣaṇeṣu sarveṣveva dvijānāṃ prāyaścittānte bhūyaḥ saṃskāraṃ kuryyāt ” viṣṇuḥ “haṃsaṃ madgūṃ ca kākolaṃ kākaṃ vā khañcarīṭakam . matsyādāṃśca tathā mat- syān balākāṃ śukasārike . cakravākaṃ plavaṃ kaulaṃ maṇḍūkaṃ bhujagaṃ tathā . māsamekaṃ vrataṃ kuryyāt bhūyaśca tanna bhakṣayediti śaṅkhaḥ . matsyādaḥ pāṭhīnavyatiriktaḥ “pāṭhīnarohitā- vādyau niyuktau daivapaitrayoḥ ” manunā tasya vidhānāt . “kala- viṅgahaṃsamadgucakravākarajjubālasārasadātyūhaśukasārikā bhāsa- cāṣakākavalākākokilakhañjarīṭāśane trirātramupavaset ” viṣṇuḥ . “cāṣāṃśca raktapādāṃśca saunaṃ vallūrameva ca matsyāṃstu kāmato jagdhvā sopavāsastryahaṃ vaset ” manuḥ . sūnā badhya- sthānaṃ tatra bhavat saunam vallūraṃ śuṣkamāṃsam . “kravyādān śakunīn sarvān ṭiṭṭibhañca vivarjjayet kalaviṅgaṃ plavaṃ haṃsaṃ cakrāṅgaṃ grāmakakkuṭam sārasaṃ rajjubālañca dātyūhaṃ śukasārike . pratudān jalāpādāṃśca krauñcāṃśca nakha viṣkirān . nimajjataśca matsyādān saunaṃ vallūrameva ca vakañcaiva valākāñca kākolaṃ khañjarīṭakam matsyāṅkān viḍ- varāhāṃśca matsyāneva ca sarvaśaḥ ” iti manuḥ . matsyabhede daivā- dāvavādamāha manuḥ “pāṭhīnarohitāvādyau niyuktau havya- kavyayoḥ . rājīvasiṃhatuṇḍāṃśca saśalkāṃścaiva sarvaśaḥ ” “abhakṣyaṃ bhakṣyeṣvajāmahiṣīkṣīraṃ vivarjayet pañcanakhamatsya- varāhamāṃsāni ” ceti viṣṇuḥ . “matsyakarkaṭaśambūka- śaṅkhaśuktikaparddakān pītvā navodakañcaiva pañcagavyena śudhyati ” hārī0 “kṛmikīṭapipīlikājalaukāpataṅgā- sthiprāśane gomūtragomayāhārastrirātreṇa prayato- bhavet ” hārī0 keśamakṣikārudhiraprāśane āmamāṃsakṛmi- bhakṣaṇe ityupakramya “trirātropavāsaṃ ghṛtaprāśanañca kuryyāta ” śaṅkhali0 . “bhakṣyāṇāmapyāmamāṃsarudhiraprāśane tu pañca- gavyam ” hārī0 . “nakhakeśarudhiraprāśane sadyaḥ snānaṃ ghṛta- kuśahiraṇyodakaprāśanañca ” budhaḥ “ajāvikamahiṣamṛgāṇām māṃsabhakṣaṇe keśarudhiraprāśane ca buddhipūrvve trirātram ” baudhā0 bhakṣyamāṃsakasyāpi kvacidaṃśe niṣiddhatā “pṛṣṭhamāṃsaṃ garbhaśayyāṃ śuṣkamāṃsamathāpi vā . bhūmerantargataṃ kṛtvā mṛdbhiścāgālitaṃ ca yat . pakvaṃ māṃsamṛjīṣantu prayatnānna ca bhakṣayet . pramādabhakṣitairebhirvane vāsaṃ vasedahaḥ bra0 pu0 . ṛjīṣaṃ piṣṭapacanabhāṇḍaṃ tatra pakvam . vyakti- viśeṣe sarvamāṃsānāmabhakṣyatā “na bhakṣyaṃ yatinā māṃsaṃ kadācittu mumūrṣuṇā ” bra0 pu0 . strīṇāntu sarvathā māṃsaniṣadhamāha bhāgavatam “ye tviha ṣai puruṣāḥ puruṣamedhena yajante yāśca striyo nṛpaśūt khādanti tāṃśca tāśca te paśavaḥ iha ye nihatā yamasadane yātayanto rakṣo- gaṇāḥ saunikā iva svadhitināvadāyāsṛk pibanti ” iti . kārttikādau tu sarvvathā māṃsādiniṣedhaḥ . “na matsyaṃ bhakṣa- yenmāṃsaṃna kaurmaṃ nānyadeva hi . caṇḍālo jāyate rājan! kārttike māṃsabhakṣaṇāt ” ā0 ta0 nā0 pu0 . “kaumu- dantu viśeṣeṇa śuklapakṣaṃ narādhipa! . varjjayet sarvamāṃsāni dharmmastatra vidhīyate . ekādaśyādiṣu tathā tāsu pañcasu rātriṣu ” ityupakramya varjjitavyā tathā hiṃsā māṃsabhakṣaṇameva ca brahmapu0 . “niṣpābān rājamāṣāṃśca supte deve janārddane yo bhakṣayati rājendra! caṇḍālādadhikohi saḥ . kārttike tu viśeṣeṇa rājamāṣāṃśca varjjayet . niṣpāvān muniśārddūla . yāvadāhūtanārakī . kadambāni paṭolāni vṛntākasahitāni ca . na tyajan kārttike māse yāvadāhūtanārakī . etāni bhakṣayedyastu supte deve janārddane . śatajanmārjitaṃ puṇyaṃ dahyate nātra saṃśayaḥ ” ma0 ta0 brahma pu0 . niṣpāvaḥ śveta śimbī . kadambāni kadambaphalānīti kalambīti vā ma0 ta0 raghu0 . tithiviśeṣeṣu māṃsādīnāmabhakṣyatā “strītailamāṃsa- saṃbhogī parvvasveteṣu mānavaḥ vinmūtrabhojanaṃ nāma narakaṃ prati- padyate ” iti vi0 pu0 . “ṣaṣṭhyaṣṭabhī pañcadaśī ubhe pakṣe caturddaśī . atra sannihitaṃ pāpaṃ taile māṃse bhage kṣure ” smṛtiḥ “mattakruddhāturāṇāñca na bhuñjīta kadācana . keśakīṭāvapannañcapadā spṛṣṭañca kāmataḥ . bhrūṇaghnāvekṣitaṃ caiva saṃspṛṣṭañcāpyudakyayā . patattriṇāvalīḍhañcaśunā saṃspṛṣṭa- meva ca . gavā cānnamupāghrātaṃ ghuṣṭānnañca viśeṣataḥ . gaṇānnaṃ gaṇikānnañca viduṣā ca jugupsitam . stenagāya- nayoścaiva takṣṇovārddhuṣikasya ca . dīkṣitasya kadaryyasya baddhasya nigaḍasya ca . abhiśastasya ṣaṇḍasya puṃścalyā dāmbhikasya ca . cikitsakasya mṛgayoḥ krūrasyocchiṣṭabho- jinaḥ . ugrānnaṃ sūtikānnañca paryyācāntamanirddaśam . śuktaṃ paryyuṣitaṃ caiva śūdrocchiṣṭaṃ tathaiva ca . anarcitaṃ vṛthāmāṃsamavīrāyāśca yoṣitaḥ . dviṣadannaṃ nagaryyannam patitānnamavakṣutam . piśunānṛtinoścānnaṃ kratuvikrayi- ṇastathā . śailūṣatunnavāyānnaṃ kṛtaghnasyānnameva ca . karmmā- rasya niṣādasya raṅgāvatārakasya ca . suvarṇṇakartturveṇasya śastravikrayiṇastathā śvavatāṃ śauṇḍakināñca celanirṇejakasya ca . rajakasya nṛśaṃsasya yasya copapatirgṛhe . mṛṣyanti ye copapatiṃ strījitānāñca sarvaśaḥ . anirddaśañca pretā- nnamatuṣṭikarameva ca . rājānnaṃ teja ādatte śūdrānnaṃ brahma varcasam . āyuḥ suvarṇṇakārānnaṃ yaśaścarmmāvakarttinaḥ . kārukānnaṃ prajā hanti balaṃ nirṇejakasya ca . gaṇānnaṃ gaṇi- kānnaṃ ca lokebhyaḥ parikṛntati . pūyaṃ cikitsakasyānnaṃ puṃścalyāstvannamindriyam . viṣṭhā vārddhaṣikasyānnaṃ śastravikra- yiṇomalam . bhuktvā cānyatamasyānnamamatyā kṣapaṇaṃ tryaham . matyā bhuktvā caret kṛcchaṃretoviṇmūtrameva ca . nādyāt śū- drasya pakvānnaṃ vidvānaśrāddhinodvijaḥ . ādadītāmamevāsmāda vṛttāvekarātrikam ” manuḥ . ‘keśakīṭāvapannaṃ keśakīṭaiḥ saha pakvam . ghuṣṭānnaṃ “kebhoktāraḥ ” ityuktvā satrādau yadannaṃ dīyate tat . gaṇānnaṃ bahubhirmilitvā yadbhojyaṃ kriyate tata . dīkṣitasya dīkṣaṇīyayāgānantaramā yajñasamāpteḥ annama- bhakṣyam . baddhasya rajvādinā . nigaḍasya arśa0 ā0 ac nigaḍavataḥ nigaḍabaddhvasyetyarthaḥ . sūtikānnaṃ sūtikā- bhakṣaṇamuddiśya yat pakvaṃ tatkulajairapi na bhakṣyam . paryyā- cāntam ekapaṅktistheṣu bahuṣu bhuñjāneṣu yadi kaścidācamanaṃ karoti tadā tatpaṅktyupaviṣṭānāṃ tadannamabhakṣyam . anirddaśaṃ jananāśaucino'nnaṃ tenānirddaśāhaṃ pretānna- mityanena na paunaruktyam . “sūtake tu yadā vipro brahmacārī viśeṣataḥ . pibet pānīyamajñānāt samaśnīyāt spṛśeta vā . pānīyapāne kurvvīta pañcagavyasya bhakṣaṇam trirātraṃ bhojane proktam ” śaṅkhaḥ . etaccobhayāśaucaparam śruktaṃ yanmadhuraṃ kālavaśādamlatāṃ gatamamla ñcātyantāmlatām . śukteṣuṃdadhi tajjātañca bhakṣyam “dadhi śukteṣu bhoktavyaṃ sarvañca dadhisambhavamiti ” manūkteḥ . tadapi guḍādidravyamiśraṇe- 'bhakṣyameva “guḍādidravyasaṃyuktaṃ varjjyaṃ paryyuṣitaṃ dadhi . tathaiva yāvakādīni manthādicaritānyapi ” yamokteḥ . “saguḍaṃ maricāktaṃ ca tathā paryyuṣitaṃ dadhi jīrṇatakramapeyañca naṣṭasvādañca kenacit . pramādabhakṣitairebhirvane pakṣavrataṃ caret ” smṛteśca “yaṃvagodhūmavarjjaṃ gavyavikāraṃ snehāktaṃ cakruṣābhavaṃ varjayitvā paryyuṣitaṃ prāśyopavaset tathā dadhivarjaṃ sarvaśuktāni ” viṣṇuḥ . “kevalāni ca śuktāni tathā paryyuṣitāni ca . ṛjīṣapakvaṃ bhuktvā tu trirātraṃ tuvratī bhavet śaṅkhaḥ . cukruṣā vyañjanabhedaḥ . “apūpāśca karambhāśca dhānā vaṭakaśaktavaḥ . śākaṃ māṃsamapūpañca sūpaṃ kṛṣarameva ca . yavāgūṃ pāyasañcaiva yaccānyat snehasaṃyutam sarvaṃ paryuṣitaṃ bhakṣet śuktaṃ tu parivarjaye- diti yamaḥ . “avikāri bhavenmedhyamabhakṣyaṃ tadvikārakṛt ” paryyuṣitaṃ rātryantaritam snehāktaṃ cedbhakṣyaṃ yathāha manuḥ . yatkiñcit snehasaṃyuktaṃ bhakṣyaṃ bhojyamagarhitam tatparyyuṣita- mapyādyaṃ haviḥ śeṣañca yadbhavediti ” “cirasaṃsthitamapyādyaṃ susnehāktamapi dvijaiḥ . yabagodhūmajaṃ sarvaṃ payasāñcaiva vikri- yeti ” ca anarcitaṃ nindayādharīkṛtam . avīrāyā niḥsa- mbandhāyāḥ patiputrahīnāyāḥ sambandhityāstu pitrāmahyāderna doṣaḥ . nagaryyannaṃ nagariṇo nagarādhipasyānnam “nagarādhipateḥ śatroḥ piśunānṛtinostayeti ” bra0 pu0 aikavākyāt . avakṣutaṃ kṣavathusahitam . “vṛttyanveṣī naṭānāntu sa tu śailūṣakaḥ smṛta ” iti ā0 pu0 uktaḥ śailūṣaḥ . tunnavāyakaḥ sūcīkarmmakṛt, niṣādaḥ pratilomajavarṇṇasaṅkarabhedaḥ . raṅgāvatārakaḥ nṛtyasthāne gītavādyādinā tadanuguṇatāyāṃ prasaṅgī . veṇaḥ vaṃśavikārapā- trādikarttā . śvavān mṛgayādyarthaṃ kukkurapoṣaṇakṛt . śauṇḍikādayaśca tattaddhṛttibhājo dvijāḥ antyajānāṃ guru- prāyaścittaśravaṇāt prā0 vi0 . śūdrānna ’ śūdragṛhe na bhakṣyam . “śūdraveśmani vipreṇakṣīraṃ vā yadi vā dadhi . nivṛttena na bhoktavyaṃ śūdrānnaṃ tadapi smṛtam ” . “nivṛttena śūdrānnānni- vṛtteneti ” ā0 ta0 raghu0 “yathā yatastato hyāpaḥ puddhiṃ yānti nadīṃ gatāḥ . śūdrādvipragṛheṣvannaṃ praviṣṭaṃ tu sadā śuci ” atriḥ . tena svagṛhāgatasyaiva śuddhatvaṃ tadgṛhagatasya śūdrā- nnatvamiti bhedaḥ . “yaḥ śūdreṇa samāhūto bhojanaṃ kurute dvijaḥ . surāpīti sa vijñeyaḥ sarvadharmabhiṣakṛtaḥ . yaḥ śūdreṇābhyanujñātaḥ kuryyādvā bhojanaṃ dvijaḥ . surāpīti sa vijñeyaḥ sarvadharmabahiṣkṛtaḥ ” vṛha0 nā0 . “śū- drānnena tu bhuktena udarasthena yo mṛtaḥ . sa vai kharatva- muṣṭratvaṃ śūdratvaṃ vā'dhigacchati . “śūdrānnaṃ brāhmaṇobhuktvā tathā raṅgāvatāriṇaḥ . cikitsakasya krūrasya tathā strīmṛga- jīvinaḥ . caṇḍālānnaṃ bhūmipānnamajajīvyaśvajīvinām . śauṇḍikānnaṃ sūtikānnaṃ bhuktvā māsavratī bhavediti, ’ śaṅkhaḥ . śūdrasyā'pi bhojyaviśeṣasya bhakṣyatāmāha sumantuḥ gorasañcaiva śaktūṃśca tailaṃ piṇyākameva ca . apūpān bhakṣayecchūdrāt yaccānyat payasā kṛtam . kandupakvaṃ tailapakkaṃ pāyasaṃ dadhi śaktavaḥ etānya- śūdrānnabhujāṃ bhojyāni manurabravīditi ” hārītaḥ . “rajake caivaśailūṣe veṇucarmmopajīvini . eteṣāṃ yastu bhuñjīta dvijaścā- ndrāyaṇaṃ caret āpa0 . antyajānnaṃ yadā bhuṅkte śūdro mohāt kadāvana ekarātroṣitobhūtvā dānaṃ dattvā viśudhyati ” saṃvarttaḥ “abhiśastapatitapaunarbhavabhrūṃṇahapuścalyaśuciśastrakāratailika- cākrikadhvajisuvarṇakāralekhyakaśaṇḍatunnavāyakabandhakagaṇikā- nnāni ca na bhojyāni śaukarikavyādhaniṣādarajaka varuḍa- kaivarttacarmakārā abhojyānnā apratigrāhyāśca ” suma0 . “patitānāṃ gṛhaṃ gatvā bhuktvā ca pratigṛhya ca māsopavāsaṃ kurvvīta ” vṛha0 “cāṇḍālapatitānnabhojaneṣu tataḥ puna- rupanayanam ” vasi0 . “patitadravyamādāya bhuṅkte ca brāhmaṇaḥ kvacit . kṛtvā tasya samutsargaṃ yatikṛcchraṃ careddvijaḥ ” uśa0 . “caṇḍālacākrikalohakāraghāṇṭhikānnabhojane trirātrasu- pavaset ” hārotaḥ cākriko vṛṣādicakreṇa tailaniṣpādanavṛttiḥ . ghāṇṭhikaḥ devaghaṇṭāvādakaḥ . “dhvajibaṇikkirīṭivārddhuṣi- kānnabhojane pañcarātram ” hārītaḥ . dhvajī śauṇḍikavṛttiḥ baṇik śilpopajīvī . kirīṭī baṇigbhedaḥ . “bhagavṛtti- puṃścalīveśyānnabhojane saptarātram duṣkṛtigaradataskarānna- bhojane daśarātram pravrajitagaṇoddiṣṭānnabhojane daśarātraṃ tāmrakāṃsyasīsakakāravyādhitatakṣakānnabhojane taptakṛcchraṃ brāhmaṇavṛttighnabadhabandhopaghātavṛttyannabhojane ca saṅkīrṇṇānnabho- jane ca asaskṛtāvajñāsaroṣavismayānnabhojane ca ” hārī0 . bhagavṛttirmethunaśulkena yasya vṛttiḥ garado viṣadātā vyādhijanakauṣadhadātā ca “itare ye tvabhojyānnāsteṣā- mannaṃ vigarhitam ajāvike māhiṣike kūṭe ca vṛṣalīpatau eteṣāṃ bhojanaṃ kṛtvā dvādaśāhaṃ payaḥpibet ” manuḥ . ajāvi- ko'jāvibhyāṃ vṛttimān . māhiṣikaḥ mahiṣeṇa vṛttimān . kūṭaḥ anyanmanasi anyadvacasītyādirūpakapaṭavyavahārī “bandhyā tu vṛṣalījñeyā vṛṣalī ca mṛtaprajā . aparā vṛṣa- lī jñeyā kumārī yā rajasvalā ” . uśa0 uktā tasyāḥ śūdrāyāśca patiḥ viṣṇuḥ “gaṇagaṇikāstenagāyakānnāni bhuktvā saptarātra payasā vartteta takṣṇaścānnaṃ carmmakarttuśca vārddhu- ṣikakadaryyasya dīkṣitabaddhanigaḍābhiśastānāñca puṃścalīdā- mbhikacikitsakalubdhakakrūrocchiṣṭabhojināñca avīrāstrī- suvarṇakārasaṃsargapatitānāñca piśunānṛtavādināñca dharmma- somavikrayiṇāñca śailūṣatunnavāyakṛtaghnarajakānāñca karmma- kāraniṣādaraṅgāvatāriveṇaśastravikrayiṇāñca śvajīvi- śauṇḍikatailikacelanirṇṇejakānāñca bhruṇaghnāvekṣitamudakyā saṃspṛṣṭaṃ patatriṇāvalīḍhaṃ śrunā saṃspṛṣṭaṃ gavā ghrātañca kāmataḥ padāspṛṣṭamavajñātañca mattakruddhāturāṇāñca anarcitaṃ vṛthā māṃsañca . yatra nāśnanti devāśca pitaraśca yathā- vidhi . vṛthāpākaḥ parijñevaḥ tasya nādyāt kathañcana . vṛthāpākasya bhuñjānaḥ prāyaścittaṃ caret ” . “navaṃ kṛṣarapūpādi pāyasaṃ madhusarpiṣī caṇḍālena śunā vāpi dṛṣṭaṃ havira- yajñiyam . viḍālādibhirucchiṣṭaṃduṣṭamannaṃ vivarjayet anyatra hiraṇyodakasparśāditi ” śātā0 . hiraṇyodakasparśa- syevānnasya, tāpanādeḥ ghṛtādīnāṃ śuddhikaratvamāha saeva “tāpanaṃ ghṛtatailānāṃ plāvanaṃ gorasasya ca antyānāṃ bhukta- śeṣastu bhakṣitoyairdvijātibhiḥ . cāndraṃ kṛcchaṃ tadarddhaṃ vā ” uśanāḥ “kāpālikānnabhoktṝṇāṃ tannārīgāmināṃ tathā . jñānāt kṛcchrābdamuddiṣṭam ” āpa0 . “antyāvasāyināmanna- maśnīyādyastu kāmataḥ . śiśucāndrāyaṇaṃ kuryyāditi ” aṅgi0 . “caṇḍālapatitādīnāmucchiṣṭasya ca bhakṣaṇe . dvijaḥ śudhyet parākeṇa ” aṅgi0 . “amedhyapatita cāṇḍālapukkaśarajasvalya'vadhūtakuṇikuṣṭhikunakhispṛṣṭāni bhuktvā kṛcchramācaret ” śaṅkhaḥ . amedhyaṃ madyabhāṇḍaviṇmūtra- retanyādi . pukkaśaḥ kṣattriyāyāṃ śūdrājjātaḥ pratilomajaḥ varṇṇasaṅkaraḥ . kuṇiḥ svabhāvataḥ pāṇivikalaḥ . “cāṇḍāla- patitāmedhyakuṇapaiḥ kuṣṭhinā tathā udakyāsūtibhiḥ spṛṣṭaṃ bhuktvā māsaṃ vane vasediti ” bra0 pu0 . “asthyādi- dūṣitānnañca bhuñjānastu yadā bhavet snātvārkamarcayitvā tu ghṛtaṃ prāśya viśudhyati ” bra0 pu0 patitādisparśe akṛta- snānāvāmannamātrasyābhakṣyatā “mahāpātakisaṃsarge snāna- meva vidhīyate saṃspṛṣṭastu yadā bhuṅkte taptakṛcchraṃ samācaret snānārhako yadā snānamakṛtvāśnāti vai dvijaḥ . aho rātroṣitaḥ snātaḥ pañcagavyena śudhyati ” paiṭha0 . “keśakīṭā- vapannañca strībhiḥ spṛṣṭaṃ tathaiva ca . sodakyāśūdrasaṃspṛṣṭaṃ pañcagavyena śudhyati ” jāvā0 . strī bhinnajātistrī . keśa- kīṭādyupahatasya prokṣaṇādikaṃ kṛtvā bhakṣyameva . “ava- kṣutaṃ keśapataṅgakīṭairudakyayā vā patitaiśca dṛṣṭam . alāta- mṛdbhasmahiraṇyatīyaiḥ saṃspṛṣṭamannaṃ manurāha bhojyam ” yamaḥ caṇḍālapatitāmedhyaiḥ kuṇapaiḥ kuṣṭinā tathā . brahmadhnasūtikīdakyākauleyakakuṭusvabhiḥ . dṛṣṭaṃ vā keśa- kīṭāktaṃ bhṛdbhasmakanakāmbubhiḥ śuddhamadyāt sahṛllekhaṃ prabhūtaṃ vyuṣṭateva ca brahmapu0 . kauleyakaḥ kukkuraḥ kuṭumbī kukkuṭādi prāṇibhedaḥ tasyabahukuṭumbavattvāt . vyuṣṭaṃ paryyuṣitam . etacca curataramabhyukṣya bhakṣyam atyantopahatasya tu tyajyataiva ” prā0 vi0 “viśuddhamapi cāhāraṃ makṣīkākṛmijantubhiḥ . keśaloma- nakhairvāpi dūṣitaṃ parivarjjayet ” deva0 . tanmātramuddhṛtaṃ śuddhyet kaṭhinantu payodadhi . “avilīnaṃ tathā caiva vilīnaṃ śrapaṇena tu ” śātā0 “nāśrotriyatate yajñe grāma- yājihute tathā . striyā klīvena ca hute bhuñjīta vrāhmaṇaḥ kkacit . aślīlametat sādhūnāṃ yatra juhvatyamī haviḥ pra- tīpametaddevānāṃ tasmāttat parivarjjayediti ” manuḥ . “aśro- yo'nadhītavedaḥ tena hutayajñe annamabhakṣyam . grāmayājī grāmajanānāṃ śrāddhapūjākārayitā ṛtvigbhāvena homasvastya- yanakartā ca sa ca hotā yatra yajñe tadannamabhakṣyam . śrāddhaviśeṣānnasyābhakṣyatā “cāndrāyaṇaṃ navaśrāddhe parāko- māsike mataḥ . pakṣaśrāddhe'tikṛcchraḥ syāt ṣāṇmāse kṛcchraeva ca . ābdike kṛcchrapādaḥ syādekāhaḥ punarābdike aṅgiḥ0 . pakṣaśrāddhaṃ traipakṣika śrāddham . navaśrāddhamekādaśāhā- diśrāddham . hastādidatta dravyaviśeṣasyābhakṣyatā . “hastadattāśca ye snehā lavaṇaṃ vyañjanāni ca dātāraṃ nopatiṣṭhettu bhoktā bhuṅkte ca kilviṣam . tasmāccāntaritaṃ deyaṃ parṇṇenātha tṛṇena vā . pradadyānna tu hastena nāyasena kadācana . āyasena tu pātreṇa yaṃdannantu pradīyate . bhoktā viṣṭhāsamaṃ- bhuṅkte dātā va narakaṃ brajet ” bhavi0 pu0 . “mākṣikaṃ phāṇitaṃ śākaṃ gorasaṃ lavaṇaṃ ghṛtam . hastadattāni bhuktvā ca bhoktā sāntapanañcaret ” yamaḥ . “ekena pāṇinā dattaṃ śūdrādattaṃ na bhakṣayet . ghṛtaṃ tailañca lavaṇaṃ pānīyaṃ pāyasaṃ tathā ” smṛtiḥ . “vāgdaṣṭaṃ bhāvaduṣṭañca bhājane bhāvadūṣite bhuktvānnaṃ brāhmaṇaḥ paścāt trirātraṃ tu vratī bhavet ” śaṅkhaḥ . śūdrāṇāṃ bhājane bhuktvā bhuktvā vā bhinna- bhājane . ahorātroṣitobhūtvā pañcagavyena śudhyati ” saba0 . bhinnabhājanaṃ kāṃsyaparaṃ “bhinnakāṃsye tu yo'- śrīyādannaṃ snātvā japan dvijaḥ . gāyatryaṣṭasahasraṃ tu ekabhaktastataḥ śuciḥ ” baudhā0 kāṃsyatvena viśeṣaṇāt . āpośanākaraṇebhojanasya niṣedhāt tadakṛtavatā dravyamātrasyā- bhakṣyatā . “āpośānamakṛtvā tu bhuṅkteyo'nāpadi dvijaḥ . bhuñjānaścayadā vrūyāt gāyatryaṣṭaśataṃ japet ” . anācāntasya dravyamātrasyābhakṣyatā . “anācāntaḥ pibedyastu bhakṣayedvāpi kiñcana . gāyatryaṣṭasahasraṃ tu japyaṃ kṛtvā viśudhyati . ācāmeccarvvaṇe nityaṃ muktvā tāmbūlacarvaṇam dantalagnephala- mūle bhuktasnehe tathaiva ca . tāmbūle cekṣudaṇḍe ca nocchiṣṭo- bhavati dvijaḥ ” jāvā0 . “kaṣāyakaṭutāmbūle bhuktasnehānu- lepane . madhuparke ca some ca nocchiṣṭaṃ manurabravīt ” laghubau0 anācāntaḥ kaṣāyakaṭutāmbūlekṣuvyatiriktadravyaṃ sakṛdbhakṣayitvā dugdhamadhunārikelajalādikañca sakṛt pītvā aṣṭottarasahasrāvṛttāṃ gāyatrīṃ japet prā0 vi0 . yajño- pavītarahitānāmannamātrasyābhakṣyatā . “vinā yajñopavītena bhuṅkte tu brāhmaṇo yadi . snānaṃ kṛtvā japaṃ kṛtvā upa- vāsena śudhyati ” laghuhā0 . amedhyadūṣitaphalānāmabhakṣyatā . mṛdvārikusumādīṃśca phalakandekṣumūlakān . viṇmūtradūṣitān prāśya kṛcchra tu pādataścaret sannikṛṣṭe'rddhameva syāt ” saṃva0 . mṛdāderabhakṣyatā . “aṅgulyā dantakāṣṭhañca pratyakṣalavaṇaṃ tathā . mṛttikābhakṣaṇañcaiva tulyaṃ gomāṃsabhakṣaṇaiḥ bhavi0 pu0 . atrāpavādaḥ . saindhabaṃ lavaṇañcaiva yacca sāmudrikaṃ bhavet pavitre parame hyete pratyakṣe api nityaśaḥ ” vāyupu0 . “bhuktvā tu kṣāralavaṇaṃ trirātraṃ tu vane vaset ” yamaḥ . “mṛlloṣṭrakhādane ahorātramabhojanācchuddhiḥ śrā0 ta0 raghu0 . “naikomiṣṭānnamaśnīyāt vañcayitvā gṛhī sutān . dārān bhṛtyātithīṃścaiva tathāsambandhibāndhavān ityupakramya “lālāpe narake ghore durgandheprāsyate naraḥ ” yamaḥ . “payo'nuddhṛtasārañca bhakṣayeddadhi no niśi divase navanīta- ñceti ” “sarvaṃ tilamayaṃ nādyāt sāyaṃ śarmmābhilāṣibhiḥ ” iti . “nāśnīyāt sandhyayordvayoḥ ” iti ca kā0 kha0 . “nātisauhityamācaret nātiprage nātisāyam naṃ niśīthe nacoṣasi ” manuḥ na dadhyuddhṛtasārañca bhakṣayeddadhi no niśi . nādyādātṛpti rātriṣu ” kāśī0 kha0 “śrāddhaṃ kṛtvā paraśrāddhe yo'śnīyāt jñānavarjjitaḥ . dātuḥ śrāddhaphalaṃ nāsti bhoktā kilviṣabhug bhavet ” yat veṣṭitaśirābhuṅkte yat bhuṅkte dakṣi- ṇāmukhaḥ sopānātkaśca yadbhuṅkte tadvai rakṣāṃsi bhuñjate, iti kā0 kha0 . “yo gṛhītvā vivahāgniṃ gṛhastha iva manyate . annaṃ tasya na bhoktavyaṃ vṛthāpāko hi sa smṛtaḥ ” kā0 kha0 . “pakṣe vā yadi māse yasya gehe'tti na dvijaḥ . bhuktvā durātmana- stasya careccāndrāyaṇaṃ vratam ” kā0 kha0 “agrāhyaṃ śiva- nirmālyaṃ patraṃ puṣpaṃ phalaṃ jalam ” ti0 ta0 pu0 . “yātudhānāḥ piśācāśca rākṣasāḥ krūrarūpiṇaḥ . haranti rasamannasya maṇḍalena vivarjjitam kā0 kha0 . notsaṅge bhājanaṃ kṛtvā no pāṇau naiva karpaṭe . nāsane na ca śaṣyāyāṃ bhuñjīta na malā- rditaḥ ” kā0 kha0 ” . “nārikelodakaṃ kāṃsyetāmrapātre guḍa- stathā . surātulyaṃ bhavedetat tāmre gavyaṃ ghṛtaṃ vineti ā0 ta0 purā0 . “varjanīyaṃ sadā māghe mūlakaṃ madirāsama miti ” bra0 pu0 . sadā viprairiti vidhānapā0 pāṭhaḥ . “vaḍhaplakṣodumbaranīpadadhitthamātulaṅgāni na bhakṣayet ” hārī0 dadhitthaḥ kapitthaḥ . kālāntare'pi dravyāntara niṣedhaḥ “āmiṣaṃ cukraśākañca yobhuṅkte ca raverddine saptajanma bhavet kaṣṭhī daridraścopajāyate . strītailamāṃsasaṃbhogī parvasveteṣu vai pumān . viṇmūtrabhojanaṃ nāma narakaṃ prati- padyate ” vi0 pu0 . atha tithiviśeṣe dravyaviśeṣābhakṣyatā- māha smṛtau “kuṣmāṇḍe cārthahāniḥ syāt vṛhatyāṃ na smareddharim . bahuśatruḥ paṭole syāt dhanahānistu mūlake . kalaṅkī jāyate vilve tiryyakagyoniśca nimbake . tāle śarīranāśaḥsyānnārikele ca mūrkhatā . tumbī gomāṃsatulyā syāt kalambī gobadhātmikā . śimbī pāpakarī proktā pūtikā brahmaghātikā . vārttākau sutahāniḥ syāccirarogī ca māṣake . mahāpāpakaraṃ māṃsaṃ pratipadādiṣu varjayet ” ṣaṭ tri0 . tatra saptamyāmeva tālaniṣedhādanyatra bhakṣaṇaṃ prāptam . ataḥ ‘tālaṃ śvetāñca vārttākīṃ na khādedvaiṣṇavo naraḥ ’ . itya- nena tālamapi śvetaṃ niṣiddhaṃ sāhacaryyeṇa śvetānuṣṭhaṅgāt . “alāvūṃ varttulākārāṃ vārttākīṃ kundasannibhām ” ti0 ta0 pu0 yadapi ‘kusumbhaṃnālikāśākaṃ vṛntākaṃ pūtikāntathā . bhakṣayat patitastu syādapi yedāntagodvijaḥ ityuśanasā sāmānyato'bhihitam . tadapi śvetavṛntākaparam . tatra nālikāśvetakalambī . pūtikā dvādaśyāmadhikadolṣāya śūdraviṣayikāvā iti ti0 ta0 raghu0 . kuṣmāṇḍaṃ 2 vṛhatīphalāṣu 3 lavaṇaṃ varjyaṃ 4 tilāmlaṃ tathā 5 tailaṃ 6 cāmalakaṃ 7 divaṃ pravasatā 8 śīrṣaṃ 9 kapālāntrakam 10 . 11 niṣpāvāśca 12 masūrikāphalamatho 13 vṛntāka saṃjñaṃ 14 madhu dyūtaṃ 15 strīgamanaṃ kramāt pratipadādiṣvevamā- ṣoḍaśa . ni0 si0 mu0 dīpi0 . śīrṣaṃ nārikelam kapālaṃ alābūḥ antrakaṃ paṭolam . “1 kuṣmāṇḍaṃ 2 vṛhatī 3 kṣāraṃ 4 mūlakaṃ 5 panasaṃ 6 phalam . 7 dhātrī 8 śiraḥ 9 kapālāntraṃ 10 11 nakha 12 carma 13 tilāni ca 14 kṣurakarmmāṅganāsevāṃ 15 pratipadādiṣu varjjayet ni0 si0 bhūpālaḥ . nakhaṃ śimbī carma masūrikā . “ucchi- ṣṭasyānnamātrasyābhakṣyatā “ucchiṣṭamagurorabhojyaṃ svo- cchiṣṭamucchiṣṭāhatañca ” śātā0 . guruḥ pitrādiḥ . “pitu- rjyeṣṭhasya ca bhrāturucchiṣṭaṃ bhojyam ’, āpa0 mātāpitṛbhyāṃ saṃbhuktaṃ śeṣaṃ vā brahmacāriṇaḥ ” bra0 pu0 . svamucchiṣṭantu yo bhuṅkte yo bhuṅktetyaktabhājane evaṃ vaivasvataḥ prāha bhuktvā cāndrāyaṇaṃ caret ” caturṛṣimatam . “nāśnīyāt bhāryyayā sārddhaṃ nāśnīyādutkaṭāsane ” manunā striyā saha bhojananiṣedhe'pi adhvani brāhmaṇyā striyā saha bhoktuṃ- śakyate . “brāhmaṇyā hitayā sārddhaṃ kvacidbhuñjīta cādhvani . adhovarṇastriyā sārddhaṃ bhuktvā cāndrāyaṇaṃ caret ” bra0 pu0 . etadviṣaya eva “brāhmaṇyā vā sahāśnoyāducchiṣṭaṃ na kayañcana . na tatra doṣaṃ manyante ” aṅgirāḥ . viḍālādyucchiṣṭasyābha- kṣyatā . “viḍālakākādyucchiṣṭaṃ jagdhvā śvana lasya ca . keśakīṭāpannañca pibet brahmasubarccalām ” manuḥ . “dūṣitaṃ keśakīṭaiśca mārjjārairmūṣikaistathā . makṣikāmaśakaścaiva trirātre viśudhyati . śvakākagobhirucchiṣṭabhakṣaṇetu dinatrayam ” manuḥ atrāpavādaḥ . “devadroṇyāṃ vivāheṣu yajñeṣu prakṛteṣu ca kākaiḥ śvabhiśca saṃspṛṣṭamannaṃ tanna vivarjjayet . tanmātramanna- maddhatya śeṣaṃ saṃskāramarhati ” yamaḥ . saṃskāraśca “ghanānāṃ prokṣaṇācchuddhiḥ dravāṇāmapi tāpanāt . saṃsparśāttu bhave- cchuddhirapāṃ prāhurghṛtasya ca chāgasya mukhasaṃspṛṣṭaṃ śuci caiva hi tadbhavet ” yamaḥ . “pakṣiśvāpadajagdhasya rasasyānnasya bhūyasaḥ . saṃskārarahitasyāpi bhojane pādakṛcchrakam ” viṣṇuḥ . kut- sitaśūdrādipaṅktibhojananiṣedhāttatrānnamātrasyābhakṣyatā “yastu paṅktiṣu bhuñjīta kutsitānāṃ viśeṣataḥ ahorātroṣitaḥ snātvā pañcagavyena śudhyati ” aṅgi0 . “apāṅkteyabrāhmaṇopaveśane- na kutsitāsu . jalādinā paṅktibhedanamantareṇetyācāraḥ prā0 vi0 . “brāhmaṇaḥ kṣatriyapaṅktyāmupaviśyāsaṃspṛśan yadā bhuṅktetadā naktamācaret . vaiśyapaṅktyāmekarātraṃ śūdrapaṅktyāṃ tryaha mācaret ” viṣṇuḥ . aninditapaṅktiṣvapi sahabhojane ekasyo- tthāne tadannasyābhakṣyatā “ekapaṅktyupaviṣṭānāṃ biprāṇāṃ saha- bhojane . yadyeko'pi tyajet pātra śeṣamannaṃ na bhojayet . mohāt bhuṅkte tu yaḥ paṅktyāmucchiṣṭaṃ sahabhojane . prāya- ścittaṃcaredvipraḥ kṛcchaṃ sāntapanaṃ tadā ” śaṅkhaḥ . kālaviśeṣe dravyamātrasya abhakṣyatā . “sūryyagrahe tu nāśnīyāt pūrvvaṃ yāmacatuṣṭayam . candragrahe tu yāmāṃstrīn bālabṛddhāturairvinā ” vṛddha0 gau0 . “grahaṇaṃ tu bhavedindoḥ prathamādadhi yāmataḥ bhuñjī- tāvarttanāt pūrvvaṃ prathame prathamādadhaḥ ” mā0 pu0 . adhi ūrddham . “grastodaye sati vidhornāharbhojanamācaret ” vaśi0 . “amu- ktayorastagayoradyāt dṛṣṭvā pare'hani ” vyāsaḥ . “ahorātraṃ na bhoktavyaṃ candrasūryyagraho yadā muktiṃ dṛṣṭvā tu bhoktavyaṃ snānaṃ kṛtvā tataḥparam viṣṇugha0 pu0 . ‘sandhyākāle yadā rāhurgrasate śaśibhāskarau . tadaharneva bhuñjīta rātrāvapi kadācana ” gargaḥ . sāyaṃ sandhyāyāṃ sūryye grastāste, pūrvve'hni rātrau ca na bhoktavya, prātaḥ sandhyāyāṃ candre pastāste pūrvvarātrā- vapare'hni ca na bhoktavyamityarthaḥ ni0 si0 . bālavṛddhā- turairvinetyuktesteṣā viśeṣaḥ . “sāyāhne grahaṇaṃ cet syādaparāhṇe na bhojanam . aparāhṇe, na madhyāhne, madhyāhne na tu saṅgave . bhuñjīta saṃgave cet syānnapūrvvaṃ bhojana- kriyeti ” mā0 pu0 uktaḥ ’ . etacca bālādiviṣayamiti ni0 si0 . “sarveṣāmeva varṇṇānāṃ sūtakaṃ rāhudarśane snātvā karmāṇi karvīta śṛtamannaṃ vibarjjayet ” hemā0 ṣaṭtri0 . “navaśrāddheṣu yacchiṣṭaṃ grahaparyyuṣitañcayat . sarvvaṃ tadduṣṭatāmeti ” smṛteḥ grāsakāle pakvānnāderabhakṣapatā . atrāpavādaḥ . “āranālaṃ payastakraṃ daghi snehājyapācitam . maṇikasthodakaṃ caiva na duṣye drāhusūtake ” medhā0 . “annaṃ pakvamiha tyājyaṃ snānaṃ savasanaṃ grahe . vāritakrāranālādi tiladarbhairna duṣyati ” smṛtiḥ 1 puṃsavanādyannasyābhakṣyatā . “yājakānnaṃ navaśrāddhaṃ saṃgrahe caiva bhojanam . strīṇāṃ prathamagarbhe ca bhuktvā cāndrāyaṇaṃ caret . brahmaudane ca some ca sīmantonnayane tathā . jātaśrāddhe navaśrāddhe bhuktvā cāndrāyaṇaṃ caret ” āpa0 . saṃgrahe strīṇā- meva vyabhicārādidīṣārthaprāyaścittena saṃgrahe! brahmaudane āpovasayajñāṅgakarmmaviśeṣe prā0 vi0 . “janmaprabhṛti saṃskāre bālasyānnasya bhojane . asaṃpiṇḍairna bhoktavyaṃ śamaśānānte viśeṣataḥ ” aṅgi0 . “nirvṛtte cūḍahome ca prāṅnāmaṃkara- ṇāt tathā . caret sāntapanaṃ bhuktvā jātakarmmaṇi caiva hi ” vyāsaḥ . bhojanakāle mūtrādyutsarge'nnamātrasyābhakṣyatā . “mūtroccārasamutsarge mohāt bhuṅkte'tha vā pibet . trirātraṃ kurvvīta ” śātā0 . bhojanakāle sūtakādyaśauce bhakṣyamā- ṇānnasyābhakṣyatā “yadā bhojanakāle tu aśucirbhavati dvijaḥ . bhūmau niḥkṣipya taṃ grāsaṃ snātvā viproviśudhyati . bhakṣayitvā tu taṃ grāsamahorātreṇa śudhyati aśitvā sarvvamevānnaṃ trirātreṇa viśudhyati ” śātā0 . “aśuciḥ sūtakādineti ” prā0 vi0 . tailābhyaṅgādinā snānārhasyākṛtasnānasyānna- mātrasyābhakṣyatā . “samutpanne dvijaḥ snāne bhuñjītātha pibe- ttathā . gāyattryaṣṭasasraṃ tu japet snātvā samāhitaḥ ” saṃba0 . snāne tailābhyaṅgakṣaurādinimitte snāne prāpte prā0 bi0 . nīlīvastrapāridhāne dravyamātrasyāpyabhakṣyatā . “nīlīvastraṃ parighāya bhuktvā snānārhakastathā . trirātraṃ tu vrataṃ kuryyāt ” śaṅkhaḥ . “lohitān vraścanāṃstathā . anupākṛtamāṃsāni viḍ- jāni kavakāni ca vṛthākṛṣarasaṃyāvapāyasāpūpaśaskulīriti ” yā0 . viḍjāni amedhyodbhavāni . amedhya deśodbhavānāntu na duṣṭatā “amedhyeṣu tu ye vṛkṣā uptāḥ puṣpaphalīpagāḥ teṣānnaiva praduṣyanti patrapuṣpaphalāni ceti ” baudhā0 ukteḥ . atithyādiṣvabhuktavatsu gṛhasthasyānnamātrasyābhakṣyatā “deva- tātibhūteṣu bhṛtyeṣvabhyāgateṣu ca . abhuktavatsu ye'śnanti tathā pitragnipakṣiṣu . duṣṭānnapūyaniryāsabhujaḥ sūcīmukhāstu te . jāyante girivarṣmāṇaḥ ” iti mārka0 pu0 . “asaṃtarpya pitṝn devānnādyādannaṃ navaṃ kkacit . pakkānnaṃ cāpi no māṃsamiti kā0 kha0 bhakṣyeṣvapi devāyāniveditamabhakṣyameva “anivedya na bhuñjīta matsyamāṃsādikaṃ ca yat . annaṃ viṣṭhā payomūtraṃ yadviṣṇoraniveditam ” ā0 ta0 pu0 . “tairda- ttānapradāyebhyo yo bhuṅkte stena eva saḥ ” gītā brahmacāriṇo'bhakṣyāṇi . ‘māsikānnantu yo'śnīyādasamā- varttakodvijaḥ . sa trīṇyahānyupavased manuḥ . “mṛtānnaṃ madhumāṃsañca naivāśnīta vratī kkacit . trirātropoṣitaḥ samya- grātrimekāṃ jale vaset ” devalaḥ . “sūtikānnaṃ navaśrāddhaṃ māsi- kānnaṃ tathaiva ca . brahmacārī ca yo'śnīyāt madhumāṃsaṃ kathañcana prājāpatyaṃ tu kṛtvādau mauñjīhomena śudhyati ” saṃva0 . māṃsaṃ ca śiṣṭabhakṣyamāṃsaparam “brahmacārī cenmadhumāṃmamaśnīyāt śiṣṭa- bhojanīyaṃ, kṛcchraṃ dvādaśarātrañcaritvā vrataśeṣaṃ samāpayet ” vaśi0 ukteḥ . asyāpavādaḥ “sa cet vyaghīyata kāmaṃ guro- rucchiṣṭaṃ bhaiṣarjyāthaṃ sarvaṃ prāśnīyāt yenecchattena cikitset sa yadā agadaḥ syādādityamupatiṣṭhet ” baudhā0 . asya pātra- viśeṣe dravyamātrasyābhakṣyatā . “āmiṣasya tu yo bhāṇḍe pakvamaśnīta suvrataḥ (brahmacārī) . kuśamūlavipakkena tryahaṃ kṣīreṇa varttayet ” laghuhārītaḥ . sarvāparvāpavādaḥ . “jātamātraḥ śiśustāvadyāvadaṣṭau samāḥ ” smṛtāḥ . bhakṣyābhakṣyeṣunoduṣyedyāvannaivopanīyate ” kā0 kha0 evamanyānyapi smṛtau niṣiddhānidraṣṭavyāni vaidyakoktadoṣā- dapi kānicidabhakṣyāṇi tāni cāpathyaśabde 226 pṛṣṭheprāya- śodarśitāni viśeṣataḥ kānicit pradarśyante “varjayet payasā svinnaṃ matsyamāṃsamanūpakam . ballīphalama- kuṣmāṇḍamabjairjjabdhūphalādvate . māṃsaṃ mūlakasaṃsiddhaṃ ghṛtena madhumāṃsake . matsyāni kṣurikāreṇa kṣaudramuṣṇena vāriṇā punaruṣṇīkṛtañcānnaṃ ghṛtaṃ kāṃsye daśāhikam . dadhnā takreṇa payasā tālasyāpi phalena ca . virodhānnaiva bhuñjīta mati- mān kadalīphalam . viruddhāśanajān rogām pratihanti virecanam vamanaṃ śayanaṃ vāri pūrvvaṃ vā hitabhojanam śāmyetālpatayā vāpi dīptāgnestaruṇasya ca snigdhavyāyā mabalināṃ viruddhaṃ vitathaṃ bhavet . adṛṣṭadvāradoṣāstu jāyante pāpināmiha ” āhnikatattve vaidyakam .