• Blog
  • Sanskrit
  • About
  • abhakṣya

    See also abbhakṣya.


    Wilson Sanskrit-English Dictionary

    ☞ p. 52.
    abhakṣya mfn. (kṣyaḥ-kṣyā-kṣyaṃ) Not to be eaten.

    E. a neg. bhakṣya to be eaten.

    Yates Sanskrit-English Dictionary

    ☞ p. 913, col. 1.
    a-bhakṣya (kṣyaḥ-kṣyā-kṣyaṃ) a. Unfit to be
    eaten.

    Goldstücker Sanskrit-English Dictionary

    ☞ p. 232, col. 2.
    abhakṣya Tatpur. m. f. n. (-kṣyaḥ-kṣyā-kṣyam) 1 Unfit to be eaten;

    e. g. in Yājnav.: abhakṣyeṇa dvijaṃ dūṣyandaṇḍya uttamasāhasam

    (Mitākṣ.: mūtrapurīṣādinā bhakṣānarheṇānnapānādimiśraṇena dra-

    vyarūpeṇa vā brāhmaṇaṃ dūṣayitvā &c.); or see the instance s. v.

    apeya. 2 What ought not to be eaten, prohibited for eat-

    ing; e. g. Patanjali in the introd. to Pāṇ.: loke tāvat .

    abhakṣyo grāmyakukkuṭaḥ . abhakṣyo grāmyasūkara ityucyate . bhakṣyaṃ ca

    nāma kṣutpratighātārthamupādīyate śakyaṃ cānena śvamāṃsādibhirapi

    kṣutpratihantum . tatra niyamaḥ kriyate . idaṃ bhakṣyamidamabhakṣyamiti.

    --Manu treats of prohibited articles of food esp. in the

    fifth book, Yājnavalkya in the first (v. 160 ff.); a list of such

    eatables may be found too in the Sāntiparvan v. 1313 seqq.

    (comp. also Mitramiśra's Dharmaś. Ms. E. I. H. 930. I. fol.

    192b. seqq.); on the penances inflicted for eating such food

    see Manu 11. 152 ff., Yājnav. 3. 282, Viṣṇu-Dharmaś. fol. 17 a.,

    Mit. prā° fol. 91 b. ff., Raghunand. I. p. 317 ff. &c. &c. E. a

    neg. and bhakṣya.

    Monier-Williams Sanskrit-English Dictionary (1st ed.)

    ☞ p. 60, col. 2.
    A-bhakṣya, as, ā, am, not to be eaten. —A-

    bhakṣya-bhakṣaṇa, am, n. eating of prohibited

    food. —Abhakṣya-bhakṣin, īm, iṇī, i, eating for-

    bidden food.

    Lanman’s Sanskrit Reader Vocabulary

    ☞ p. 119, col. 1.
    a-bhakṣya, a. not to be eaten; as n. that which ought not to be eaten.

    Apte Practical Sanskrit-English Dictionary

    ☞ p. 125, col. 3.
    abhakṣya a.

    1 Not to be eaten.

    2 Prohibited from eating.

    — kṣyaṃ A prohibited article of food.

    Cappeller Sanskrit-English Dictionary

    ☞ p. 32.
    abhakṣya a. not to be eaten.

    Macdonell Sanskrit-English Dictionary

    ☞ p. 22, col. 3.
    abhakṣya a-bhakṣya, fp. not to be eaten.

    Monier-Williams Sanskrit-English Dictionary (2nd ed.)

    ☞ p. 60, col. 3.
    a-bhakṣya mfn. not to be eaten by (instr. or gen. Mn.)

    Śabdasāgara Sanskrit-English Dictionary

    ☞ p. 43, col. 2.
    abhakṣya

    mfn. (-kṣyaḥ-kṣyā-kṣyaṃ) Not to be eaten.

    E. a neg. bhakṣya to be eaten.

    Apte Enlarged Practical Sanskrit-English Dictionary

    ☞ vol. 1, p. 167.
    abhakṣya a. 1 Not to be eaten. -2 Prohibited from eating. -kṣyam A prohibited article of food.

    Stchoupak Dictionnaire Sanscrit-Français

    ☞ p. 59, col. 2.
    a-bhakṣya- a. v. qu'on ne doit pas manger .

    Böhtlingk and Roth Grosses Petersburger Wörterbuch

    ☞ vol. 1, p. 327.
    abhakṣya (3. a + bhakṣya) adj. was nicht gegessen werden darf M. 1, 113. 11, 152. 12, 59. R. 4, 16, 33. mit dem instr. des subj.: abhakṣyaṃ caiva me māṃsaṃ tvādṛśairbrahmacāribhiḥ R. 4, 16, 31. mit dem gen.: abhakṣyāṇi dvijātīnām M. 5, 5. 26.

    Böhtlingk Sanskrit-Wörterbuch in kürzerer Fassung

    ☞ vol. 1, p. 84, col. 2.
    abhakṣya Adj. nicht zu essen , — geniessen ĀPAST. 1,17,38.

    Vācaspatyam

    ☞ p. 274, col. 1.
    abhakṣya tri0 bhakṣitumayogyaṃ smṛtiniṣiddhitvāt . 1 smṛti-
    niṣiddhabhakṣaṇe laśunādau abhakṣyatvañca vastusvabhāvakṛtaṃ, kāla-
    kṛtaṃ, deśādinimittakṛtaṃ, dravyāntarayogakṛtaṃ, svāmiviśeṣakṛtaṃ,
    caṇḍālādrisparśadarśanādidoṣakṛtam, pātraviśeṣapākādi-
    kṛtam, adhikāriviśeṣakṛtañceti tattadupādhikṛtam, tatra keṣā-
    ñcit nañādinā keṣāñcicca tattadbhakṣaṇe prāyaścittopadeśenā
    bhakṣyatvaṃ smṛtyādābuktam . abhakṣyāṇi ca śrutyādau darśitāni
    “na kalañjaṃ bhakṣayenna laśunaṃ na palāṇḍumiti
    śrutiḥ “laśunaṃ gṛñjanaṃ caiva palāṇḍuṃ kavakāni ca
    abhakṣyāṇi dvijātīnāmamedhyaprabhavāni ca” manuḥ .
    . kavakāni chatrākāḥ amedhyaprabhavāni viṣṭhādijātāni .
    palāṇḍusadṛśaṃ yata tu gandhavarṇarasādibhiḥ . abhojyaṃ tad-
    bhavet sarvamiti “laśunādiṣu ye tulyā gandhavarṇarasādibhiḥ .
    abhakṣyāste dvijātīnām” iti ca deva0 . “laśunapalāṇḍu-
    gṛñjanakarañjakipākakumbhībhakṣaṇe dvādaśarātraṃ payaḥ pibet” śaṅkhaḥ
    “lohitān vṛkṣaniryāsān vraścanaprabhavāṃstathā . śeluṃ
    gavyañca peyūṣaṃ prayatnena vivarjjayet” manuḥ śeluṃ bahuvāraphalaṃ
    gosambandhi peyūṣaṃ navaprasūtāyāḥ goḥ agnisaṃyogāt
    kaṭhinībhūtaṃ kṣīram . “vṛthākṛṣarasaṃyāvaṃ pāyasāpūpameva ca
    anupākṛtamāṃsāni devānnāpi havīṃvi ca” manuḥ .
    vṛthā devatādyanuddeśena ātmārthaṃ yat pacyate tat . “tilata-
    ṇḍulasaṃpakvaḥ kṛśaraḥ so'bhidhīyate” iti chā0 pa0
    uktaḥ kṛśaraḥ, saṃyāvaḥ ghṛtakṣīraguḍagodhūmacūrṇṇamayaḥ piṣṭa-
    kabhedaḥ . anupākṛtāni mantrairasaṃskṛtapaśumāṃsāni . devā-
    nnāni devārthaṃ kalpitāni prāk homāt nādyāni .
    “vṛthāmāṃsañca nāśnīyāt pitṛdevādivarjitam” smṛtiḥ “na
    tadaśnīyādyaddevapitṛmanuṣyārthanna kuryyāt” śaṅkhali0 . “vṛthā
    sāṃsaṃ na bhoktavyaṃ bhoktavyaṃ śrāddhakarmaṇi anyathā bhakṣa-
    yan vipraḥ prājāpatyaṃ samācaret” chāga0 . asyāpa-
    vādaḥ “bhakṣayannapi māṃsāni śeṣabhījī na duṣyati auṣadhārtha-
    maśaktau vā niyogāt yajñakāraṇāt” devalaḥ, “rogī niyukto-
    vidhinā hutaṃ vipramataṃ tathā . māṃsamadyāccaturddhaiṣā parisaṃkhyā
    prakīrttitā” vṛha0 . manurapi “krītvā svayaṃ vāpyutpādya paro-
    pakṛtameva vā arcayitvā pitṝn devān khādanmāṃsaṃ na duṣyati”
    anyatra doṣamāha sa eva “ato'nyathā tu yo'śnīyāt
    vidhiṃ hitvā piśācavat . yāvanti paśuromāṇi tāvat
    prāpnoti sānvayam . prokṣitaṃ bhakṣayenmāṃsaṃ brāhmaṇānāñca
    kāmyayā yathāvighi niyuktantu prāṇānāmeva cātyaye iti ca
    manuḥ . brahmaṇakāmyayā tu sakṛdeva bhakṣyam “makṣayet prokṣitaṃ
    māṃsaṃ sakṛd brāhmaṇakāmyayā daive niyuktaṃ śrāddhe vā niyame tu
    vivargayediti” yamokteḥ niyamaḥ māṃsabhojananivṛtti-
    saṃkalpaḥ sa ca vratabhedaḥ . “māṃsaṃ nāśnīyāt tadvratam
    saṃvatsaraṃ veti” chā0 upa0 ityādikaḥ . ataeva vihita
    māṃsavivarjane eva manunā phalādhikyaṃ darśitam “yo bandhana
    badhakleśān prāṇināṃ na cikīrṣati sa sarvasya hitaprepsuḥ
    sukhamatyantamaśnute . yaddhyāyati yatkurute dhṛtiṃ vā yāti
    yatra ca . tadavāpnotyayatnena yo hinasti na kiñcana” iti
    varṣe varṣe'ścamedhena yo yajeta śataṃ samāḥ . māṃsāni0 ca
    na khādedyastayoḥ puṇyaphalaṃ samam .. phalamūlāśanai
    rmecyairmmunyannānāñca bhojanaiḥ na tat phalamavāpnoti yanmāṃsa
    parivarjanāt” . ataeva manunā na māṃsabhakṣaṇe doṣo na
    madye na ca maithune pravṛttireṣā bhūtānāṃ nivṛttistu mahāphalā”
    ityaniṣiddhamāṃsavarjjanasya mahāphalatoktā . māṃsabhakṣaṇe
    na doṣaityādikaṃ tu daivādikarmmādau anujñātamāṃsādi-
    doṣābhāvaparam na tu ninditamāṃsabhojane'pi doṣābhāva-
    paraṃ tasya svenaiva duṣṭatvābhidhānāt tathā ca svokta-
    vihitamāṃsabhakṣaṇe “sautrāmaṇyāṃ surāṃ pibediti” śrutyukte
    madyapāne, “na kāñcana pariharettadavratamityādi” śrutyukte
    bhaithune ca na doṣaḥ . teṣāmeva tyāge mahāphalatvam . ata
    eva “kuryyāt ghṛtapaśuṃ saṅge kuryyāt piṣṭapaśuṃ tathe” tyanena
    sati saṅge (yajñādiphalakāmanāyām) piṣṭapaśunaiva taṃ sampā-
    dayediti tenaivoktam adhikaṃ piṣṭapaśuśabde vakṣyate . rogiṇā
    bhakṣaṇe'pi viśeṣaḥ “brāhmaṇānujñayā bhakṣyamuktaṃ māṃsañca
    rogibhiḥ . mātāpitṛbhyāṃ saṃbhuktaṃ śeṣaṃ vā brahmacāriṇaḥ
    punaḥ praśāntarogeṇa karttavyamadhikaṃ bratam” brahmapu0 .
    “agamyāgamane caiva madyagomāṃsabhakṣaṇe śuddhyai cāndrāyaṇaṃ
    kuryyāt parāśa0 “gāmaśvaṃ kuñjaroṣṭrau ca sarvān pañcanakhāṃ-
    stathā . kravyādaṃ kukkuṭaṃ grāmyam bhuktvā saṃvatsaraṃ vratam” śaṅkhaḥ .
    pañcanakhāśca śaśādibhinnāḥ . “śaśakaḥ śalvakī godhā khaḍgī
    kūrmaśca pañcamaḥ . bhakṣyān pañcanakheṣvāhuriti manūkteḥ .
    “viḍvarāhagrāmakukkuṭanaragomāṃsabhakṣaṇeṣu sarveṣveva dvijānāṃ
    prāyaścittānte bhūyaḥ saṃskāraṃ kuryyāt” viṣṇuḥ “haṃsaṃ madgūṃ
    ca kākolaṃ kākaṃ vā khañcarīṭakam . matsyādāṃśca tathā mat-
    syān balākāṃ śukasārike . cakravākaṃ plavaṃ kaulaṃ maṇḍūkaṃ
    bhujagaṃ tathā . māsamekaṃ vrataṃ kuryyāt bhūyaśca tanna bhakṣayediti
    śaṅkhaḥ . matsyādaḥ pāṭhīnavyatiriktaḥ “pāṭhīnarohitā-
    vādyau niyuktau daivapaitrayoḥ” manunā tasya vidhānāt . “kala-
    viṅgahaṃsamadgucakravākarajjubālasārasadātyūhaśukasārikā bhāsa-
    cāṣakākavalākākokilakhañjarīṭāśane trirātramupavaset”
    viṣṇuḥ . “cāṣāṃśca raktapādāṃśca saunaṃ vallūrameva ca matsyāṃstu
    kāmato jagdhvā sopavāsastryahaṃ vaset” manuḥ . sūnā badhya-
    sthānaṃ tatra bhavat saunam vallūraṃ śuṣkamāṃsam . “kravyādān
    śakunīn sarvān ṭiṭṭibhañca vivarjjayet kalaviṅgaṃ plavaṃ
    haṃsaṃ cakrāṅgaṃ grāmakakkuṭam sārasaṃ rajjubālañca dātyūhaṃ
    śukasārike . pratudān jalāpādāṃśca krauñcāṃśca nakha
    viṣkirān . nimajjataśca matsyādān saunaṃ vallūrameva ca
    vakañcaiva valākāñca kākolaṃ khañjarīṭakam matsyāṅkān viḍ-
    varāhāṃśca matsyāneva ca sarvaśaḥ” iti manuḥ . matsyabhede daivā-
    dāvavādamāha manuḥ “pāṭhīnarohitāvādyau niyuktau havya-
    kavyayoḥ . rājīvasiṃhatuṇḍāṃśca saśalkāṃścaiva sarvaśaḥ”
    “abhakṣyaṃ bhakṣyeṣvajāmahiṣīkṣīraṃ vivarjayet pañcanakhamatsya-
    varāhamāṃsāni” ceti viṣṇuḥ . “matsyakarkaṭaśambūka-
    śaṅkhaśuktikaparddakān pītvā navodakañcaiva pañcagavyena
    śudhyati” hārī0 “kṛmikīṭapipīlikājalaukāpataṅgā-
    sthiprāśane gomūtragomayāhārastrirātreṇa prayato-
    bhavet” hārī0 keśamakṣikārudhiraprāśane āmamāṃsakṛmi-
    bhakṣaṇe ityupakramya “trirātropavāsaṃ ghṛtaprāśanañca kuryyāta”
    śaṅkhali0 . “bhakṣyāṇāmapyāmamāṃsarudhiraprāśane tu pañca-
    gavyam” hārī0 . “nakhakeśarudhiraprāśane sadyaḥ snānaṃ ghṛta-
    kuśahiraṇyodakaprāśanañca” budhaḥ “ajāvikamahiṣamṛgāṇām
    māṃsabhakṣaṇe keśarudhiraprāśane ca buddhipūrvve trirātram”
    baudhā0 bhakṣyamāṃsakasyāpi kvacidaṃśe niṣiddhatā “pṛṣṭhamāṃsaṃ
    garbhaśayyāṃ śuṣkamāṃsamathāpi vā . bhūmerantargataṃ kṛtvā
    mṛdbhiścāgālitaṃ ca yat . pakvaṃ māṃsamṛjīṣantu prayatnānna
    ca bhakṣayet . pramādabhakṣitairebhirvane vāsaṃ vasedahaḥ
    bra0 pu0 . ṛjīṣaṃ piṣṭapacanabhāṇḍaṃ tatra pakvam . vyakti-
    viśeṣe sarvamāṃsānāmabhakṣyatā “na bhakṣyaṃ yatinā māṃsaṃ
    kadācittu mumūrṣuṇā” bra0 pu0 . strīṇāntu sarvathā
    māṃsaniṣadhamāha bhāgavatam “ye tviha ṣai puruṣāḥ
    puruṣamedhena yajante yāśca striyo nṛpaśūt khādanti tāṃśca
    tāśca te paśavaḥ iha ye nihatā yamasadane yātayanto rakṣo-
    gaṇāḥ saunikā iva svadhitināvadāyāsṛk pibanti” iti .
    kārttikādau tu sarvvathā māṃsādiniṣedhaḥ . “na matsyaṃ bhakṣa-
    yenmāṃsaṃna kaurmaṃ nānyadeva hi . caṇḍālo jāyate rājan!
    kārttike māṃsabhakṣaṇāt” ā0 ta0 nā0 pu0 . “kaumu-
    dantu viśeṣeṇa śuklapakṣaṃ narādhipa! . varjjayet sarvamāṃsāni
    dharmmastatra vidhīyate . ekādaśyādiṣu tathā tāsu pañcasu
    rātriṣu” ityupakramya varjjitavyā tathā hiṃsā māṃsabhakṣaṇameva ca
    brahmapu0 . “niṣpābān rājamāṣāṃśca supte deve janārddane yo
    bhakṣayati rājendra! caṇḍālādadhikohi saḥ . kārttike tu
    viśeṣeṇa rājamāṣāṃśca varjjayet . niṣpāvān muniśārddūla .
    yāvadāhūtanārakī . kadambāni paṭolāni vṛntākasahitāni
    ca . na tyajan kārttike māse yāvadāhūtanārakī .
    etāni bhakṣayedyastu supte deve janārddane . śatajanmārjitaṃ
    puṇyaṃ dahyate nātra saṃśayaḥ” ma0 ta0 brahma pu0 . niṣpāvaḥ śveta
    śimbī . kadambāni kadambaphalānīti kalambīti vā ma0 ta0
    raghu0 . tithiviśeṣeṣu māṃsādīnāmabhakṣyatā “strītailamāṃsa-
    saṃbhogī parvvasveteṣu mānavaḥ vinmūtrabhojanaṃ nāma narakaṃ prati-
    padyate” iti vi0 pu0 . “ṣaṣṭhyaṣṭabhī pañcadaśī ubhe pakṣe
    caturddaśī . atra sannihitaṃ pāpaṃ taile māṃse bhage kṣure”
    smṛtiḥ “mattakruddhāturāṇāñca na bhuñjīta kadācana .
    keśakīṭāvapannañcapadā spṛṣṭañca kāmataḥ . bhrūṇaghnāvekṣitaṃ
    caiva saṃspṛṣṭañcāpyudakyayā . patattriṇāvalīḍhañcaśunā saṃspṛṣṭa-
    meva ca . gavā cānnamupāghrātaṃ ghuṣṭānnañca viśeṣataḥ .
    gaṇānnaṃ gaṇikānnañca viduṣā ca jugupsitam . stenagāya-
    nayoścaiva takṣṇovārddhuṣikasya ca . dīkṣitasya kadaryyasya
    baddhasya nigaḍasya ca . abhiśastasya ṣaṇḍasya puṃścalyā
    dāmbhikasya ca . cikitsakasya mṛgayoḥ krūrasyocchiṣṭabho-
    jinaḥ . ugrānnaṃ sūtikānnañca paryyācāntamanirddaśam .
    śuktaṃ paryyuṣitaṃ caiva śūdrocchiṣṭaṃ tathaiva ca . anarcitaṃ
    vṛthāmāṃsamavīrāyāśca yoṣitaḥ . dviṣadannaṃ nagaryyannam
    patitānnamavakṣutam . piśunānṛtinoścānnaṃ kratuvikrayi-
    ṇastathā . śailūṣatunnavāyānnaṃ kṛtaghnasyānnameva ca . karmmā-
    rasya niṣādasya raṅgāvatārakasya ca . suvarṇṇakartturveṇasya
    śastravikrayiṇastathā śvavatāṃ śauṇḍakināñca celanirṇejakasya
    ca . rajakasya nṛśaṃsasya yasya copapatirgṛhe . mṛṣyanti ye
    copapatiṃ strījitānāñca sarvaśaḥ . anirddaśañca pretā-
    nnamatuṣṭikarameva ca . rājānnaṃ teja ādatte śūdrānnaṃ brahma
    varcasam . āyuḥ suvarṇṇakārānnaṃ yaśaścarmmāvakarttinaḥ .
    kārukānnaṃ prajā hanti balaṃ nirṇejakasya ca . gaṇānnaṃ gaṇi-
    kānnaṃ ca lokebhyaḥ parikṛntati . pūyaṃ cikitsakasyānnaṃ
    puṃścalyāstvannamindriyam . viṣṭhā vārddhaṣikasyānnaṃ śastravikra-
    yiṇomalam . bhuktvā cānyatamasyānnamamatyā kṣapaṇaṃ tryaham .
    matyā bhuktvā caret kṛcchaṃretoviṇmūtrameva ca . nādyāt śū-
    drasya pakvānnaṃ vidvānaśrāddhinodvijaḥ . ādadītāmamevāsmāda
    vṛttāvekarātrikam” manuḥ . ‘keśakīṭāvapannaṃ keśakīṭaiḥ
    saha pakvam . ghuṣṭānnaṃ “kebhoktāraḥ” ityuktvā satrādau yadannaṃ
    dīyate tat . gaṇānnaṃ bahubhirmilitvā yadbhojyaṃ kriyate tata .
    dīkṣitasya dīkṣaṇīyayāgānantaramā yajñasamāpteḥ annama-
    bhakṣyam . baddhasya rajvādinā . nigaḍasya arśa0 ā0
    ac nigaḍavataḥ nigaḍabaddhvasyetyarthaḥ . sūtikānnaṃ sūtikā-
    bhakṣaṇamuddiśya yat pakvaṃ tatkulajairapi na bhakṣyam . paryyā-
    cāntam ekapaṅktistheṣu bahuṣu bhuñjāneṣu yadi kaścidācamanaṃ
    karoti tadā tatpaṅktyupaviṣṭānāṃ tadannamabhakṣyam .
    anirddaśaṃ jananāśaucino'nnaṃ tenānirddaśāhaṃ pretānna-
    mityanena na paunaruktyam . “sūtake tu yadā vipro brahmacārī
    viśeṣataḥ . pibet pānīyamajñānāt samaśnīyāt
    spṛśeta vā . pānīyapāne kurvvīta pañcagavyasya bhakṣaṇam
    trirātraṃ bhojane proktam” śaṅkhaḥ . etaccobhayāśaucaparam
    śruktaṃ yanmadhuraṃ kālavaśādamlatāṃ gatamamla ñcātyantāmlatām .
    śukteṣuṃdadhi tajjātañca bhakṣyam “dadhi śukteṣu bhoktavyaṃ sarvañca
    dadhisambhavamiti” manūkteḥ . tadapi guḍādidravyamiśraṇe-
    'bhakṣyameva “guḍādidravyasaṃyuktaṃ varjjyaṃ paryyuṣitaṃ dadhi .
    tathaiva yāvakādīni manthādicaritānyapi” yamokteḥ .
    “saguḍaṃ maricāktaṃ ca tathā paryyuṣitaṃ dadhi jīrṇatakramapeyañca
    naṣṭasvādañca kenacit . pramādabhakṣitairebhirvane pakṣavrataṃ caret”
    smṛteśca “yaṃvagodhūmavarjjaṃ gavyavikāraṃ snehāktaṃ cakruṣābhavaṃ
    varjayitvā paryyuṣitaṃ prāśyopavaset tathā dadhivarjaṃ sarvaśuktāni”
    viṣṇuḥ . “kevalāni ca śuktāni tathā paryyuṣitāni ca .
    ṛjīṣapakvaṃ bhuktvā tu trirātraṃ tuvratī bhavet śaṅkhaḥ . cukruṣā
    vyañjanabhedaḥ . “apūpāśca karambhāśca dhānā vaṭakaśaktavaḥ .
    śākaṃ māṃsamapūpañca sūpaṃ kṛṣarameva ca . yavāgūṃ pāyasañcaiva
    yaccānyat snehasaṃyutam sarvaṃ paryuṣitaṃ bhakṣet śuktaṃ tu parivarjaye-
    diti yamaḥ . “avikāri bhavenmedhyamabhakṣyaṃ tadvikārakṛt”
    paryyuṣitaṃ rātryantaritam snehāktaṃ cedbhakṣyaṃ yathāha manuḥ .
    yatkiñcit snehasaṃyuktaṃ bhakṣyaṃ bhojyamagarhitam tatparyyuṣita-
    mapyādyaṃ haviḥ śeṣañca yadbhavediti” “cirasaṃsthitamapyādyaṃ
    susnehāktamapi dvijaiḥ . yabagodhūmajaṃ sarvaṃ payasāñcaiva vikri-
    yeti” ca anarcitaṃ nindayādharīkṛtam . avīrāyā niḥsa-
    mbandhāyāḥ patiputrahīnāyāḥ sambandhityāstu pitrāmahyāderna
    doṣaḥ . nagaryyannaṃ nagariṇo nagarādhipasyānnam “nagarādhipateḥ
    śatroḥ piśunānṛtinostayeti” bra0 pu0 aikavākyāt . avakṣutaṃ
    kṣavathusahitam . “vṛttyanveṣī naṭānāntu sa tu śailūṣakaḥ smṛta”
    iti ā0 pu0 uktaḥ śailūṣaḥ . tunnavāyakaḥ sūcīkarmmakṛt,
    niṣādaḥ pratilomajavarṇṇasaṅkarabhedaḥ . raṅgāvatārakaḥ nṛtyasthāne
    gītavādyādinā tadanuguṇatāyāṃ prasaṅgī . veṇaḥ vaṃśavikārapā-
    trādikarttā . śvavān mṛgayādyarthaṃ kukkurapoṣaṇakṛt .
    śauṇḍikādayaśca tattaddhṛttibhājo dvijāḥ antyajānāṃ guru-
    prāyaścittaśravaṇāt prā0 vi0 . śūdrānna’ śūdragṛhe na bhakṣyam .
    “śūdraveśmani vipreṇakṣīraṃ vā yadi vā dadhi . nivṛttena na
    bhoktavyaṃ śūdrānnaṃ tadapi smṛtam” . “nivṛttena śūdrānnānni-
    vṛtteneti” ā0 ta0 raghu0 “yathā yatastato hyāpaḥ puddhiṃ
    yānti nadīṃ gatāḥ . śūdrādvipragṛheṣvannaṃ praviṣṭaṃ tu sadā śuci”
    atriḥ . tena svagṛhāgatasyaiva śuddhatvaṃ tadgṛhagatasya śūdrā-
    nnatvamiti bhedaḥ . “yaḥ śūdreṇa samāhūto bhojanaṃ kurute
    dvijaḥ . surāpīti sa vijñeyaḥ sarvadharmabhiṣakṛtaḥ . yaḥ
    śūdreṇābhyanujñātaḥ kuryyādvā bhojanaṃ dvijaḥ . surāpīti
    sa vijñeyaḥ sarvadharmabahiṣkṛtaḥ” vṛha0 nā0 . “śū-
    drānnena tu bhuktena udarasthena yo mṛtaḥ . sa vai kharatva-
    muṣṭratvaṃ śūdratvaṃ vā'dhigacchati . “śūdrānnaṃ brāhmaṇobhuktvā
    tathā raṅgāvatāriṇaḥ . cikitsakasya krūrasya tathā strīmṛga-
    jīvinaḥ . caṇḍālānnaṃ bhūmipānnamajajīvyaśvajīvinām .
    śauṇḍikānnaṃ sūtikānnaṃ bhuktvā māsavratī bhavediti,’ śaṅkhaḥ .
    śūdrasyā'pi bhojyaviśeṣasya bhakṣyatāmāha sumantuḥ gorasañcaiva
    śaktūṃśca tailaṃ piṇyākameva ca . apūpān bhakṣayecchūdrāt yaccānyat
    payasā kṛtam . kandupakvaṃ tailapakkaṃ pāyasaṃ dadhi śaktavaḥ etānya-
    śūdrānnabhujāṃ bhojyāni manurabravīditi” hārītaḥ . “rajake
    caivaśailūṣe veṇucarmmopajīvini . eteṣāṃ yastu bhuñjīta dvijaścā-
    ndrāyaṇaṃ caret āpa0 . antyajānnaṃ yadā bhuṅkte śūdro mohāt
    kadāvana ekarātroṣitobhūtvā dānaṃ dattvā viśudhyati” saṃvarttaḥ
    “abhiśastapatitapaunarbhavabhrūṃṇahapuścalyaśuciśastrakāratailika-
    cākrikadhvajisuvarṇakāralekhyakaśaṇḍatunnavāyakabandhakagaṇikā-
    nnāni ca na bhojyāni śaukarikavyādhaniṣādarajaka varuḍa-
    kaivarttacarmakārā abhojyānnā apratigrāhyāśca” suma0 .
    “patitānāṃ gṛhaṃ gatvā bhuktvā ca pratigṛhya ca māsopavāsaṃ
    kurvvīta” vṛha0 “cāṇḍālapatitānnabhojaneṣu tataḥ puna-
    rupanayanam” vasi0 . “patitadravyamādāya bhuṅkte ca brāhmaṇaḥ
    kvacit . kṛtvā tasya samutsargaṃ yatikṛcchraṃ careddvijaḥ” uśa0 .
    “caṇḍālacākrikalohakāraghāṇṭhikānnabhojane trirātrasu-
    pavaset” hārotaḥ cākriko vṛṣādicakreṇa tailaniṣpādanavṛttiḥ .
    ghāṇṭhikaḥ devaghaṇṭāvādakaḥ . “dhvajibaṇikkirīṭivārddhuṣi-
    kānnabhojane pañcarātram” hārītaḥ . dhvajī śauṇḍikavṛttiḥ
    baṇik śilpopajīvī . kirīṭī baṇigbhedaḥ . “bhagavṛtti-
    puṃścalīveśyānnabhojane saptarātram duṣkṛtigaradataskarānna-
    bhojane daśarātram pravrajitagaṇoddiṣṭānnabhojane daśarātraṃ
    tāmrakāṃsyasīsakakāravyādhitatakṣakānnabhojane taptakṛcchraṃ
    brāhmaṇavṛttighnabadhabandhopaghātavṛttyannabhojane ca saṅkīrṇṇānnabho-
    jane ca asaskṛtāvajñāsaroṣavismayānnabhojane ca” hārī0 .
    bhagavṛttirmethunaśulkena yasya vṛttiḥ garado viṣadātā
    vyādhijanakauṣadhadātā ca “itare ye tvabhojyānnāsteṣā-
    mannaṃ vigarhitam ajāvike māhiṣike kūṭe ca vṛṣalīpatau
    eteṣāṃ bhojanaṃ kṛtvā dvādaśāhaṃ payaḥpibet” manuḥ . ajāvi-
    ko'jāvibhyāṃ vṛttimān . māhiṣikaḥ mahiṣeṇa vṛttimān .
    kūṭaḥ anyanmanasi anyadvacasītyādirūpakapaṭavyavahārī
    “bandhyā tu vṛṣalījñeyā vṛṣalī ca mṛtaprajā . aparā vṛṣa-
    lī jñeyā kumārī yā rajasvalā” . uśa0 uktā tasyāḥ
    śūdrāyāśca patiḥ viṣṇuḥ “gaṇagaṇikāstenagāyakānnāni
    bhuktvā saptarātra payasā vartteta takṣṇaścānnaṃ carmmakarttuśca vārddhu-
    ṣikakadaryyasya dīkṣitabaddhanigaḍābhiśastānāñca puṃścalīdā-
    mbhikacikitsakalubdhakakrūrocchiṣṭabhojināñca avīrāstrī-
    suvarṇakārasaṃsargapatitānāñca piśunānṛtavādināñca dharmma-
    somavikrayiṇāñca śailūṣatunnavāyakṛtaghnarajakānāñca karmma-
    kāraniṣādaraṅgāvatāriveṇaśastravikrayiṇāñca śvajīvi-
    śauṇḍikatailikacelanirṇṇejakānāñca bhruṇaghnāvekṣitamudakyā
    saṃspṛṣṭaṃ patatriṇāvalīḍhaṃ śrunā saṃspṛṣṭaṃ gavā ghrātañca
    kāmataḥ padāspṛṣṭamavajñātañca mattakruddhāturāṇāñca anarcitaṃ
    vṛthā māṃsañca . yatra nāśnanti devāśca pitaraśca yathā-
    vidhi . vṛthāpākaḥ parijñevaḥ tasya nādyāt kathañcana .
    vṛthāpākasya bhuñjānaḥ prāyaścittaṃ caret” . “navaṃ kṛṣarapūpādi
    pāyasaṃ madhusarpiṣī caṇḍālena śunā vāpi dṛṣṭaṃ havira-
    yajñiyam . viḍālādibhirucchiṣṭaṃduṣṭamannaṃ vivarjayet anyatra
    hiraṇyodakasparśāditi” śātā0 . hiraṇyodakasparśa-
    syevānnasya, tāpanādeḥ ghṛtādīnāṃ śuddhikaratvamāha saeva
    “tāpanaṃ ghṛtatailānāṃ plāvanaṃ gorasasya ca antyānāṃ bhukta-
    śeṣastu bhakṣitoyairdvijātibhiḥ . cāndraṃ kṛcchaṃ tadarddhaṃ vā”
    uśanāḥ “kāpālikānnabhoktṝṇāṃ tannārīgāmināṃ tathā .
    jñānāt kṛcchrābdamuddiṣṭam” āpa0 . “antyāvasāyināmanna-
    maśnīyādyastu kāmataḥ . śiśucāndrāyaṇaṃ kuryyāditi”
    aṅgi0 . “caṇḍālapatitādīnāmucchiṣṭasya ca bhakṣaṇe .
    dvijaḥ śudhyet parākeṇa” aṅgi0 . “amedhyapatita
    cāṇḍālapukkaśarajasvalya'vadhūtakuṇikuṣṭhikunakhispṛṣṭāni
    bhuktvā kṛcchramācaret” śaṅkhaḥ . amedhyaṃ madyabhāṇḍaviṇmūtra-
    retanyādi . pukkaśaḥ kṣattriyāyāṃ śūdrājjātaḥ pratilomajaḥ
    varṇṇasaṅkaraḥ . kuṇiḥ svabhāvataḥ pāṇivikalaḥ . “cāṇḍāla-
    patitāmedhyakuṇapaiḥ kuṣṭhinā tathā udakyāsūtibhiḥ spṛṣṭaṃ
    bhuktvā māsaṃ vane vasediti” bra0 pu0 . “asthyādi-
    dūṣitānnañca bhuñjānastu yadā bhavet snātvārkamarcayitvā tu
    ghṛtaṃ prāśya viśudhyati” bra0 pu0 patitādisparśe akṛta-
    snānāvāmannamātrasyābhakṣyatā “mahāpātakisaṃsarge snāna-
    meva vidhīyate saṃspṛṣṭastu yadā bhuṅkte taptakṛcchraṃ samācaret
    snānārhako yadā snānamakṛtvāśnāti vai dvijaḥ . aho
    rātroṣitaḥ snātaḥ pañcagavyena śudhyati” paiṭha0 . “keśakīṭā-
    vapannañca strībhiḥ spṛṣṭaṃ tathaiva ca . sodakyāśūdrasaṃspṛṣṭaṃ
    pañcagavyena śudhyati” jāvā0 . strī bhinnajātistrī . keśa-
    kīṭādyupahatasya prokṣaṇādikaṃ kṛtvā bhakṣyameva . “ava-
    kṣutaṃ keśapataṅgakīṭairudakyayā vā patitaiśca dṛṣṭam . alāta-
    mṛdbhasmahiraṇyatīyaiḥ saṃspṛṣṭamannaṃ manurāha bhojyam”
    yamaḥ caṇḍālapatitāmedhyaiḥ kuṇapaiḥ kuṣṭinā tathā .
    brahmadhnasūtikīdakyākauleyakakuṭusvabhiḥ . dṛṣṭaṃ vā keśa-
    kīṭāktaṃ bhṛdbhasmakanakāmbubhiḥ śuddhamadyāt sahṛllekhaṃ prabhūtaṃ
    vyuṣṭateva ca brahmapu0 . kauleyakaḥ kukkuraḥ kuṭumbī kukkuṭādi
    prāṇibhedaḥ tasyabahukuṭumbavattvāt . vyuṣṭaṃ paryyuṣitam . etacca
    curataramabhyukṣya bhakṣyam atyantopahatasya tu tyajyataiva” prā0 vi0
    “viśuddhamapi cāhāraṃ makṣīkākṛmijantubhiḥ . keśaloma-
    nakhairvāpi dūṣitaṃ parivarjjayet” deva0 . tanmātramuddhṛtaṃ
    śuddhyet kaṭhinantu payodadhi . “avilīnaṃ tathā caiva
    vilīnaṃ śrapaṇena tu” śātā0 “nāśrotriyatate yajñe grāma-
    yājihute tathā . striyā klīvena ca hute bhuñjīta vrāhmaṇaḥ
    kkacit . aślīlametat sādhūnāṃ yatra juhvatyamī haviḥ pra-
    tīpametaddevānāṃ tasmāttat parivarjjayediti” manuḥ . “aśro-
    yo'nadhītavedaḥ tena hutayajñe annamabhakṣyam . grāmayājī
    grāmajanānāṃ śrāddhapūjākārayitā ṛtvigbhāvena homasvastya-
    yanakartā ca sa ca hotā yatra yajñe tadannamabhakṣyam .
    śrāddhaviśeṣānnasyābhakṣyatā “cāndrāyaṇaṃ navaśrāddhe parāko-
    māsike mataḥ . pakṣaśrāddhe'tikṛcchraḥ syāt ṣāṇmāse
    kṛcchraeva ca . ābdike kṛcchrapādaḥ syādekāhaḥ punarābdike
    aṅgiḥ0 . pakṣaśrāddhaṃ traipakṣika śrāddham . navaśrāddhamekādaśāhā-
    diśrāddham . hastādidatta dravyaviśeṣasyābhakṣyatā . “hastadattāśca
    ye snehā lavaṇaṃ vyañjanāni ca dātāraṃ nopatiṣṭhettu bhoktā
    bhuṅkte ca kilviṣam . tasmāccāntaritaṃ deyaṃ parṇṇenātha tṛṇena
    vā . pradadyānna tu hastena nāyasena kadācana . āyasena
    tu pātreṇa yaṃdannantu pradīyate . bhoktā viṣṭhāsamaṃ-
    bhuṅkte dātā va narakaṃ brajet” bhavi0 pu0 . “mākṣikaṃ
    phāṇitaṃ śākaṃ gorasaṃ lavaṇaṃ ghṛtam . hastadattāni bhuktvā
    ca bhoktā sāntapanañcaret” yamaḥ . “ekena pāṇinā
    dattaṃ śūdrādattaṃ na bhakṣayet . ghṛtaṃ tailañca lavaṇaṃ pānīyaṃ
    pāyasaṃ tathā” smṛtiḥ . “vāgdaṣṭaṃ bhāvaduṣṭañca bhājane
    bhāvadūṣite bhuktvānnaṃ brāhmaṇaḥ paścāt trirātraṃ tu vratī
    bhavet” śaṅkhaḥ . śūdrāṇāṃ bhājane bhuktvā bhuktvā vā bhinna-
    bhājane . ahorātroṣitobhūtvā pañcagavyena śudhyati”
    saba0 . bhinnabhājanaṃ kāṃsyaparaṃ “bhinnakāṃsye tu yo'-
    śrīyādannaṃ snātvā japan dvijaḥ . gāyatryaṣṭasahasraṃ tu
    ekabhaktastataḥ śuciḥ” baudhā0 kāṃsyatvena viśeṣaṇāt .
    āpośanākaraṇebhojanasya niṣedhāt tadakṛtavatā dravyamātrasyā-
    bhakṣyatā . “āpośānamakṛtvā tu bhuṅkteyo'nāpadi dvijaḥ .
    bhuñjānaścayadā vrūyāt gāyatryaṣṭaśataṃ japet” . anācāntasya
    dravyamātrasyābhakṣyatā . “anācāntaḥ pibedyastu bhakṣayedvāpi
    kiñcana . gāyatryaṣṭasahasraṃ tu japyaṃ kṛtvā viśudhyati .
    ācāmeccarvvaṇe nityaṃ muktvā tāmbūlacarvaṇam dantalagnephala-
    mūle bhuktasnehe tathaiva ca . tāmbūle cekṣudaṇḍe ca nocchiṣṭo-
    bhavati dvijaḥ” jāvā0 . “kaṣāyakaṭutāmbūle bhuktasnehānu-
    lepane . madhuparke ca some ca nocchiṣṭaṃ manurabravīt”
    laghubau0 anācāntaḥ kaṣāyakaṭutāmbūlekṣuvyatiriktadravyaṃ
    sakṛdbhakṣayitvā dugdhamadhunārikelajalādikañca sakṛt pītvā
    aṣṭottarasahasrāvṛttāṃ gāyatrīṃ japet prā0 vi0 . yajño-
    pavītarahitānāmannamātrasyābhakṣyatā . “vinā yajñopavītena
    bhuṅkte tu brāhmaṇo yadi . snānaṃ kṛtvā japaṃ kṛtvā upa-
    vāsena śudhyati” laghuhā0 . amedhyadūṣitaphalānāmabhakṣyatā .
    mṛdvārikusumādīṃśca phalakandekṣumūlakān . viṇmūtradūṣitān
    prāśya kṛcchra tu pādataścaret sannikṛṣṭe'rddhameva syāt” saṃva0 .
    mṛdāderabhakṣyatā . “aṅgulyā dantakāṣṭhañca pratyakṣalavaṇaṃ
    tathā . mṛttikābhakṣaṇañcaiva tulyaṃ gomāṃsabhakṣaṇaiḥ bhavi0 pu0 .
    atrāpavādaḥ . saindhabaṃ lavaṇañcaiva yacca sāmudrikaṃ bhavet
    pavitre parame hyete pratyakṣe api nityaśaḥ” vāyupu0 .
    “bhuktvā tu kṣāralavaṇaṃ trirātraṃ tu vane vaset” yamaḥ .
    “mṛlloṣṭrakhādane ahorātramabhojanācchuddhiḥ śrā0 ta0 raghu0 .
    “naikomiṣṭānnamaśnīyāt vañcayitvā gṛhī sutān .
    dārān bhṛtyātithīṃścaiva tathāsambandhibāndhavān ityupakramya
    “lālāpe narake ghore durgandheprāsyate naraḥ” yamaḥ .
    “payo'nuddhṛtasārañca bhakṣayeddadhi no niśi divase navanīta-
    ñceti” “sarvaṃ tilamayaṃ nādyāt sāyaṃ śarmmābhilāṣibhiḥ”
    iti . “nāśnīyāt sandhyayordvayoḥ” iti ca kā0 kha0 .
    “nātisauhityamācaret nātiprage nātisāyam naṃ niśīthe
    nacoṣasi” manuḥ na dadhyuddhṛtasārañca bhakṣayeddadhi no niśi .
    nādyādātṛpti rātriṣu” kāśī0 kha0 “śrāddhaṃ kṛtvā paraśrāddhe
    yo'śnīyāt jñānavarjjitaḥ . dātuḥ śrāddhaphalaṃ nāsti bhoktā
    kilviṣabhug bhavet” yat veṣṭitaśirābhuṅkte yat bhuṅkte dakṣi-
    ṇāmukhaḥ sopānātkaśca yadbhuṅkte tadvai rakṣāṃsi bhuñjate, iti
    kā0 kha0 . “yo gṛhītvā vivahāgniṃ gṛhastha iva manyate .
    annaṃ tasya na bhoktavyaṃ vṛthāpāko hi sa smṛtaḥ” kā0 kha0 .
    “pakṣe vā yadi māse yasya gehe'tti na dvijaḥ . bhuktvā durātmana-
    stasya careccāndrāyaṇaṃ vratam” kā0 kha0 “agrāhyaṃ śiva-
    nirmālyaṃ patraṃ puṣpaṃ phalaṃ jalam” ti0 ta0 pu0 . “yātudhānāḥ
    piśācāśca rākṣasāḥ krūrarūpiṇaḥ . haranti rasamannasya
    maṇḍalena vivarjjitam kā0 kha0 . notsaṅge bhājanaṃ kṛtvā no
    pāṇau naiva karpaṭe . nāsane na ca śaṣyāyāṃ bhuñjīta na malā-
    rditaḥ” kā0 kha0 ” . “nārikelodakaṃ kāṃsyetāmrapātre guḍa-
    stathā . surātulyaṃ bhavedetat tāmre gavyaṃ ghṛtaṃ vineti
    ā0 ta0 purā0 . “varjanīyaṃ sadā māghe mūlakaṃ madirāsama
    miti” bra0 pu0 . sadā viprairiti vidhānapā0 pāṭhaḥ .
    “vaḍhaplakṣodumbaranīpadadhitthamātulaṅgāni na bhakṣayet”
    hārī0 dadhitthaḥ kapitthaḥ . kālāntare'pi dravyāntara
    niṣedhaḥ “āmiṣaṃ cukraśākañca yobhuṅkte ca raverddine saptajanma
    bhavet kaṣṭhī daridraścopajāyate . strītailamāṃsasaṃbhogī
    parvasveteṣu vai pumān . viṇmūtrabhojanaṃ nāma narakaṃ prati-
    padyate” vi0 pu0 . atha tithiviśeṣe dravyaviśeṣābhakṣyatā-
    māha smṛtau “kuṣmāṇḍe cārthahāniḥ syāt vṛhatyāṃ na
    smareddharim . bahuśatruḥ paṭole syāt dhanahānistu mūlake .
    kalaṅkī jāyate vilve tiryyakagyoniśca nimbake . tāle
    śarīranāśaḥsyānnārikele ca mūrkhatā . tumbī gomāṃsatulyā
    syāt kalambī gobadhātmikā . śimbī pāpakarī proktā
    pūtikā brahmaghātikā . vārttākau sutahāniḥ syāccirarogī
    ca māṣake . mahāpāpakaraṃ māṃsaṃ pratipadādiṣu varjayet” ṣaṭ
    tri0 . tatra saptamyāmeva tālaniṣedhādanyatra bhakṣaṇaṃ prāptam .
    ataḥ ‘tālaṃ śvetāñca vārttākīṃ na khādedvaiṣṇavo naraḥ’ . itya-
    nena tālamapi śvetaṃ niṣiddhaṃ sāhacaryyeṇa śvetānuṣṭhaṅgāt .
    “alāvūṃ varttulākārāṃ vārttākīṃ kundasannibhām” ti0 ta0
    pu0 yadapi ‘kusumbhaṃnālikāśākaṃ vṛntākaṃ pūtikāntathā .
    bhakṣayat patitastu syādapi yedāntagodvijaḥ ityuśanasā
    sāmānyato'bhihitam . tadapi śvetavṛntākaparam . tatra
    nālikāśvetakalambī . pūtikā dvādaśyāmadhikadolṣāya
    śūdraviṣayikāvā iti ti0 ta0 raghu0 .
    kuṣmāṇḍaṃ 2 vṛhatīphalāṣu 3 lavaṇaṃ varjyaṃ 4 tilāmlaṃ tathā
    5 tailaṃ 6 cāmalakaṃ 7 divaṃ pravasatā 8 śīrṣaṃ 9 kapālāntrakam
    10 . 11 niṣpāvāśca 12 masūrikāphalamatho 13 vṛntāka saṃjñaṃ
    14 madhu dyūtaṃ 15 strīgamanaṃ kramāt pratipadādiṣvevamā-
    ṣoḍaśa . ni0 si0 mu0 dīpi0 . śīrṣaṃ nārikelam kapālaṃ
    alābūḥ antrakaṃ paṭolam . “1 kuṣmāṇḍaṃ 2 vṛhatī 3
    kṣāraṃ 4 mūlakaṃ 5 panasaṃ 6 phalam . 7 dhātrī 8 śiraḥ
    9 kapālāntraṃ 10 11 nakha 12 carma 13 tilāni ca
    14 kṣurakarmmāṅganāsevāṃ 15 pratipadādiṣu varjjayet ni0
    si0 bhūpālaḥ . nakhaṃ śimbī carma masūrikā . “ucchi-
    ṣṭasyānnamātrasyābhakṣyatā “ucchiṣṭamagurorabhojyaṃ svo-
    cchiṣṭamucchiṣṭāhatañca” śātā0 . guruḥ pitrādiḥ . “pitu-
    rjyeṣṭhasya ca bhrāturucchiṣṭaṃ bhojyam’, āpa0 mātāpitṛbhyāṃ
    saṃbhuktaṃ śeṣaṃ vā brahmacāriṇaḥ” bra0 pu0 . svamucchiṣṭantu
    yo bhuṅkte yo bhuṅktetyaktabhājane evaṃ vaivasvataḥ prāha bhuktvā
    cāndrāyaṇaṃ caret” caturṛṣimatam . “nāśnīyāt
    bhāryyayā sārddhaṃ nāśnīyādutkaṭāsane” manunā striyā saha
    bhojananiṣedhe'pi adhvani brāhmaṇyā striyā saha bhoktuṃ-
    śakyate . “brāhmaṇyā hitayā sārddhaṃ kvacidbhuñjīta cādhvani .
    adhovarṇastriyā sārddhaṃ bhuktvā cāndrāyaṇaṃ caret” bra0 pu0 .
    etadviṣaya eva “brāhmaṇyā vā sahāśnoyāducchiṣṭaṃ na kayañcana .
    na tatra doṣaṃ manyante” aṅgirāḥ . viḍālādyucchiṣṭasyābha-
    kṣyatā . “viḍālakākādyucchiṣṭaṃ jagdhvā śvana lasya ca .
    keśakīṭāpannañca pibet brahmasubarccalām” manuḥ . “dūṣitaṃ
    keśakīṭaiśca mārjjārairmūṣikaistathā . makṣikāmaśakaścaiva trirātre
    viśudhyati . śvakākagobhirucchiṣṭabhakṣaṇetu dinatrayam” manuḥ
    atrāpavādaḥ . “devadroṇyāṃ vivāheṣu yajñeṣu prakṛteṣu ca
    kākaiḥ śvabhiśca saṃspṛṣṭamannaṃ tanna vivarjjayet . tanmātramanna-
    maddhatya śeṣaṃ saṃskāramarhati” yamaḥ . saṃskāraśca “ghanānāṃ
    prokṣaṇācchuddhiḥ dravāṇāmapi tāpanāt . saṃsparśāttu bhave-
    cchuddhirapāṃ prāhurghṛtasya ca chāgasya mukhasaṃspṛṣṭaṃ śuci caiva hi
    tadbhavet” yamaḥ . “pakṣiśvāpadajagdhasya rasasyānnasya bhūyasaḥ .
    saṃskārarahitasyāpi bhojane pādakṛcchrakam” viṣṇuḥ . kut-
    sitaśūdrādipaṅktibhojananiṣedhāttatrānnamātrasyābhakṣyatā “yastu
    paṅktiṣu bhuñjīta kutsitānāṃ viśeṣataḥ ahorātroṣitaḥ snātvā
    pañcagavyena śudhyati” aṅgi0 . “apāṅkteyabrāhmaṇopaveśane-
    na kutsitāsu . jalādinā paṅktibhedanamantareṇetyācāraḥ
    prā0 vi0 . “brāhmaṇaḥ kṣatriyapaṅktyāmupaviśyāsaṃspṛśan yadā
    bhuṅktetadā naktamācaret . vaiśyapaṅktyāmekarātraṃ śūdrapaṅktyāṃ tryaha
    mācaret” viṣṇuḥ . aninditapaṅktiṣvapi sahabhojane ekasyo-
    tthāne tadannasyābhakṣyatā “ekapaṅktyupaviṣṭānāṃ biprāṇāṃ saha-
    bhojane . yadyeko'pi tyajet pātra śeṣamannaṃ na bhojayet .
    mohāt bhuṅkte tu yaḥ paṅktyāmucchiṣṭaṃ sahabhojane . prāya-
    ścittaṃcaredvipraḥ kṛcchaṃ sāntapanaṃ tadā” śaṅkhaḥ . kālaviśeṣe
    dravyamātrasya abhakṣyatā . “sūryyagrahe tu nāśnīyāt pūrvvaṃ
    yāmacatuṣṭayam . candragrahe tu yāmāṃstrīn bālabṛddhāturairvinā”
    vṛddha0 gau0 . “grahaṇaṃ tu bhavedindoḥ prathamādadhi yāmataḥ bhuñjī-
    tāvarttanāt pūrvvaṃ prathame prathamādadhaḥ” mā0 pu0 . adhi ūrddham .
    “grastodaye sati vidhornāharbhojanamācaret” vaśi0 . “amu-
    ktayorastagayoradyāt dṛṣṭvā pare'hani” vyāsaḥ . “ahorātraṃ na
    bhoktavyaṃ candrasūryyagraho yadā muktiṃ dṛṣṭvā tu bhoktavyaṃ snānaṃ
    kṛtvā tataḥparam viṣṇugha0 pu0 . ‘sandhyākāle yadā rāhurgrasate
    śaśibhāskarau . tadaharneva bhuñjīta rātrāvapi kadācana”
    gargaḥ . sāyaṃ sandhyāyāṃ sūryye grastāste, pūrvve'hni rātrau
    ca na bhoktavya, prātaḥ sandhyāyāṃ candre pastāste pūrvvarātrā-
    vapare'hni ca na bhoktavyamityarthaḥ ni0 si0 . bālavṛddhā-
    turairvinetyuktesteṣā viśeṣaḥ . “sāyāhne grahaṇaṃ cet
    syādaparāhṇe na bhojanam . aparāhṇe, na madhyāhne,
    madhyāhne na tu saṅgave . bhuñjīta saṃgave cet syānnapūrvvaṃ bhojana-
    kriyeti” mā0 pu0 uktaḥ’ . etacca bālādiviṣayamiti ni0
    si0 . “sarveṣāmeva varṇṇānāṃ sūtakaṃ rāhudarśane snātvā karmāṇi
    karvīta śṛtamannaṃ vibarjjayet” hemā0 ṣaṭtri0 . “navaśrāddheṣu
    yacchiṣṭaṃ grahaparyyuṣitañcayat . sarvvaṃ tadduṣṭatāmeti” smṛteḥ
    grāsakāle pakvānnāderabhakṣapatā . atrāpavādaḥ . “āranālaṃ
    payastakraṃ daghi snehājyapācitam . maṇikasthodakaṃ caiva na duṣye
    drāhusūtake” medhā0 . “annaṃ pakvamiha tyājyaṃ snānaṃ savasanaṃ
    grahe . vāritakrāranālādi tiladarbhairna duṣyati” smṛtiḥ
    1 puṃsavanādyannasyābhakṣyatā . “yājakānnaṃ navaśrāddhaṃ saṃgrahe
    caiva bhojanam . strīṇāṃ prathamagarbhe ca bhuktvā cāndrāyaṇaṃ caret .
    brahmaudane ca some ca sīmantonnayane tathā . jātaśrāddhe
    navaśrāddhe bhuktvā cāndrāyaṇaṃ caret” āpa0 . saṃgrahe strīṇā-
    meva vyabhicārādidīṣārthaprāyaścittena saṃgrahe! brahmaudane
    āpovasayajñāṅgakarmmaviśeṣe prā0 vi0 . “janmaprabhṛti saṃskāre
    bālasyānnasya bhojane . asaṃpiṇḍairna bhoktavyaṃ śamaśānānte
    viśeṣataḥ” aṅgi0 . “nirvṛtte cūḍahome ca prāṅnāmaṃkara-
    ṇāt tathā . caret sāntapanaṃ bhuktvā jātakarmmaṇi caiva hi”
    vyāsaḥ . bhojanakāle mūtrādyutsarge'nnamātrasyābhakṣyatā .
    “mūtroccārasamutsarge mohāt bhuṅkte'tha vā pibet . trirātraṃ
    kurvvīta” śātā0 . bhojanakāle sūtakādyaśauce bhakṣyamā-
    ṇānnasyābhakṣyatā “yadā bhojanakāle tu aśucirbhavati dvijaḥ .
    bhūmau niḥkṣipya taṃ grāsaṃ snātvā viproviśudhyati . bhakṣayitvā
    tu taṃ grāsamahorātreṇa śudhyati aśitvā sarvvamevānnaṃ
    trirātreṇa viśudhyati” śātā0 . “aśuciḥ sūtakādineti”
    prā0 vi0 . tailābhyaṅgādinā snānārhasyākṛtasnānasyānna-
    mātrasyābhakṣyatā . “samutpanne dvijaḥ snāne bhuñjītātha pibe-
    ttathā . gāyattryaṣṭasasraṃ tu japet snātvā samāhitaḥ” saṃba0 .
    snāne tailābhyaṅgakṣaurādinimitte snāne prāpte prā0 bi0 .
    nīlīvastrapāridhāne dravyamātrasyāpyabhakṣyatā . “nīlīvastraṃ
    parighāya bhuktvā snānārhakastathā . trirātraṃ tu vrataṃ kuryyāt”
    śaṅkhaḥ . “lohitān vraścanāṃstathā . anupākṛtamāṃsāni viḍ-
    jāni kavakāni ca vṛthākṛṣarasaṃyāvapāyasāpūpaśaskulīriti”
    yā0 . viḍjāni amedhyodbhavāni . amedhya deśodbhavānāntu
    na duṣṭatā “amedhyeṣu tu ye vṛkṣā uptāḥ puṣpaphalīpagāḥ
    teṣānnaiva praduṣyanti patrapuṣpaphalāni ceti” baudhā0 ukteḥ .
    atithyādiṣvabhuktavatsu gṛhasthasyānnamātrasyābhakṣyatā “deva-
    tātibhūteṣu bhṛtyeṣvabhyāgateṣu ca . abhuktavatsu ye'śnanti tathā
    pitragnipakṣiṣu . duṣṭānnapūyaniryāsabhujaḥ sūcīmukhāstu
    te . jāyante girivarṣmāṇaḥ” iti mārka0 pu0 . “asaṃtarpya pitṝn
    devānnādyādannaṃ navaṃ kkacit . pakkānnaṃ cāpi no māṃsamiti
    kā0 kha0 bhakṣyeṣvapi devāyāniveditamabhakṣyameva “anivedya
    na bhuñjīta matsyamāṃsādikaṃ ca yat . annaṃ viṣṭhā
    payomūtraṃ yadviṣṇoraniveditam” ā0 ta0 pu0 . “tairda-
    ttānapradāyebhyo yo bhuṅkte stena eva saḥ” gītā
    brahmacāriṇo'bhakṣyāṇi . ‘māsikānnantu yo'śnīyādasamā-
    varttakodvijaḥ . sa trīṇyahānyupavased manuḥ . “mṛtānnaṃ
    madhumāṃsañca naivāśnīta vratī kkacit . trirātropoṣitaḥ samya-
    grātrimekāṃ jale vaset” devalaḥ . “sūtikānnaṃ navaśrāddhaṃ māsi-
    kānnaṃ tathaiva ca . brahmacārī ca yo'śnīyāt madhumāṃsaṃ kathañcana
    prājāpatyaṃ tu kṛtvādau mauñjīhomena śudhyati” saṃva0 . māṃsaṃ ca
    śiṣṭabhakṣyamāṃsaparam “brahmacārī cenmadhumāṃmamaśnīyāt śiṣṭa-
    bhojanīyaṃ, kṛcchraṃ dvādaśarātrañcaritvā vrataśeṣaṃ samāpayet”
    vaśi0 ukteḥ . asyāpavādaḥ “sa cet vyaghīyata kāmaṃ guro-
    rucchiṣṭaṃ bhaiṣarjyāthaṃ sarvaṃ prāśnīyāt yenecchattena cikitset
    sa yadā agadaḥ syādādityamupatiṣṭhet” baudhā0 . asya pātra-
    viśeṣe dravyamātrasyābhakṣyatā . “āmiṣasya tu yo bhāṇḍe
    pakvamaśnīta suvrataḥ (brahmacārī) . kuśamūlavipakkena tryahaṃ
    kṣīreṇa varttayet” laghuhārītaḥ .
    sarvāparvāpavādaḥ . “jātamātraḥ śiśustāvadyāvadaṣṭau samāḥ”
    smṛtāḥ . bhakṣyābhakṣyeṣunoduṣyedyāvannaivopanīyate” kā0 kha0
    evamanyānyapi smṛtau niṣiddhānidraṣṭavyāni vaidyakoktadoṣā-
    dapi kānicidabhakṣyāṇi tāni cāpathyaśabde 226 pṛṣṭheprāya-
    śodarśitāni viśeṣataḥ kānicit pradarśyante “varjayet
    payasā svinnaṃ matsyamāṃsamanūpakam . ballīphalama-
    kuṣmāṇḍamabjairjjabdhūphalādvate . māṃsaṃ mūlakasaṃsiddhaṃ ghṛtena
    madhumāṃsake . matsyāni kṣurikāreṇa kṣaudramuṣṇena vāriṇā
    punaruṣṇīkṛtañcānnaṃ ghṛtaṃ kāṃsye daśāhikam . dadhnā takreṇa
    payasā tālasyāpi phalena ca . virodhānnaiva bhuñjīta mati-
    mān kadalīphalam . viruddhāśanajān rogām pratihanti
    virecanam vamanaṃ śayanaṃ vāri pūrvvaṃ vā hitabhojanam
    śāmyetālpatayā vāpi dīptāgnestaruṇasya ca snigdhavyāyā
    mabalināṃ viruddhaṃ vitathaṃ bhavet . adṛṣṭadvāradoṣāstu
    jāyante pāpināmiha” āhnikatattve vaidyakam .